Gudrs cilvēks pilnīgi uzticas Dievam

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Francisks atzina, ka mēs bieži vien baidāmies no Dieva, bēgam un slēpjamies no Viņa, domājot, ka Viņš var mums uzsūtīt kādu pārbaudījumu vai ierobežot mūsu brīvību. Taču tie ir briesmīgi maldi. Tas ir velna kārdinājums, ko piedzīvoja jau pirmais cilvēks Ādams. Velns cenšas panākt, lai mēs neuzticamies Dievam. Marija uzvar šo pirmo kārdinājumu un saka: "Lūk, te es esmu".

Šai dienai veltītie Svēto Rakstu lasījumi atklāj, ka iesākumā cilvēks saka "nē" Dievam, bet Marija pasludināšanas brīdī saka "jā". Raksti mums atklāj arī to, ka Dievs ir tas, kurš meklē cilvēku. Ādamam pēc grēkā krišanas Viņš jautā: "Kur tu esi?" (Rad 3, 9). Ādams atbild: "Es paslēpos" (3, 10). Savukārt, ar eņģeļa starpniecību vēršoties pie Marijas, kura ir bez grēka, Viņš saņem atbildi: "Lūk, es esmu Kunga kalpone" (Lk 1, 38).

Vārdi "lūk, te es esmu" ir pretstats vārdiem "es paslēpos" – skaidroja pāvests. "Lūk, te es esmu" nozīmē atvērtību Dievam, savukārt grēks mūs ieslēdz sevī, noved izolācijā un vientulībā. Pāvests uzsvēra, ka mūsu dzīves atslēgas vārds ir "Lūk, te es esmu".

Svētais tēvs piebilda, ka teikt "Lūk, te es esmu" nozīmē ticēt, ka Dievs ir svarīgāks nekā mans "es", pilnīgi paļauties uz Kungu un būt atvērtam Viņa pārsteigumiem. No tā izriet, ka šie vārdi ir labākā slavas dziesma, kādu vien varam veltīt Dievam.

Kāpēc gan lai tādā veidā mēs nesāktu savas dienas? – jautāja pāvests. Tas būtu skaisti, ja katru rītu mēs teiktu: "Lūk, te es esmu, Kungs. Lai šodien man notiek pēc Tava prāta".

Marija, atbildot eņģelim, piebilda: "Lai man notiek pēc Tava vārda". Viņa neteica, lai notiek tā, kā viņa pati gribētu, bet – lai notiek tā, kā grib Kungs. Viņa nenoteica Dievam nekādus ierobežojumus. Viņa nedomāja veltīt sevi Viņam tikai mazliet, lai pēc tam varētu darīt visu, kas pašai patiktu. Nē, Marija mīlēja Kungu ne tikai tad, kad viņai tas bija izdevīgi, bet vienmēr. Viņa visā pilnīgi paļāvās uz Dievu.

Te meklējams mūsu dzīves noslēpums. Tas, kurš visā paļaujas uz Dievu, spēj visu – uzsvēra Francisks. Ja mēs savukārt baidāmies, ka Dievs varētu ierobežot mūsu brīvību un sakām "Man bija bail un es paslēpos", tad mēs Viņu sāpinām. Mums jāpatur prātā, ka Dievs ir mīlestības pilnais Tēvs, kurš grib, lai mēs būtu laimīgi. Tāpēc mēs varam Viņam pilnīgi uzticēties kā bērni.

Uzrunas turpinājumā Svētais tēvs atzina, ka tas nenozīmē, ka Marijas dzīve būtu bijusi viegla dzīve. "Būšana kopā ar Dievu brīnumainā veidā neatrisina problēmas", viņš uzsvēra. Šodienas Evaņģēlija fragmenta noslēgumā lasām: "Un eņģelis no viņas aizgāja" (Lk 1, 39). Marija paliek viena ļoti smagā situācijā. Viņa pati zināja, kā kļūs par Dievmāti, bet citiem eņģelis to nepaskaidroja. Līdz ar to tūlīt pat rodas problēmas – Jāzepa mokas un neizpratne, dzīves plānu maiņa, ļaužu runas… Tomēr Marija, piedzīvojot problēmas, pilnīgi paļaujas uz Dievu. Eņģelis viņu ir atstājis, bet viņa tic, ka ar viņu un viņā ir palicis Dievs. Viņa uzticas. Marija ir droša, ka, esot kopā ar Kungu, viss tik un tā būs labi.

Pāvests norādīja, kādai jābūt gudra cilvēka rīcībai. Gudrais dzīvo, nevis būdams atkarīgs no problēmām (ar vienu tiekam galā un tūlīt jau saskaramies ar jaunu problēmu), bet, paļaudamies uz Dievu un ik dienas Viņam pilnīgi uzticoties. Gudrais ik dienas atkārto vārdus: "Lūk, te es esmu".