Pāvests piemin Alžīrijas mocekļus un lūdzas par diskotēkā bojāgājušajiem
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Tie ir mūsdienu mocekļi, kuri uzticīgi sludināja Evaņģēliju. Viņi bija pazemīgi miera veicinātāji un varonīgi kristīgās mīlestības liecinieki. "Viņu drosmīgā liecība ir cerības avots Alžīrijas katoļticīgo kopienai un dialoga sēkla visai sabiedrībai" sacīja Francisks, novēlot, lai šī beatifikācija visiem kalpo par stimulu kopīgi veidot brālīgu un solidāru pasauli.
Beatifikācijas svinībās, kas notika Svētā Krusta Dievmātes sanktuārijā, Orānā, piedalījās arī daudzi musulmaņi. Tās vadīja Kanonizācijas lietu kongregācijas prefekts, kard. Andželo Beču.
Laikā no 1994. līdz 1996. gadam dzīvību zaudēja ne tikai Tiberīnas mūki un citi kristieši, bet arī 99 musulmaņu imami un daudzi žurnālisti, rakstnieki un citi inteliģences pārstāvji, kuri kategoriski atteicās attaisnot Dieva vārdā piekopto vardarbību. Beatifikācija zemē, kur vairums iedzīvotāju ir musulmaņi, daudz ko nozīmē. Kard. Beču atzina, ka tā liecina par valdības izpratni par to, cik svarīga ir ar šīm svinībām saistītā liecība. Tas ir apliecinājums tam, ka kristieši un musulmaņi var sadzīvot viens otram līdzās.
Uzrunā pēc lūgšanas "Kunga eņģelis" pāvests pieminēja arī naktī uz 8. decembri Itālijā notikušo traģēdiju. Naktsklubā Korinaldo pilsētiņā panikas izraisītā drūzmā dzīvību zaudēja 5 jaunieši un vienas jaunietes mamma. Svētais tēvs apliecināja, ka piemin savās lūgšanās mirušos un daudzos ievainotos, kā arī – lūdz par visiem Dievmātes aizbildniecību.
Uzrunas beigās Francisks paziņoja, ka šodien pēcpusdienā dosies uz Spānijas laukumu, Romas centrā, lai, kā jau tas ierasts, pagodinātu Dievmāti. Viņš mudināja ticīgos vienoties ar viņu lūgšanā un paskaidroja, ka minētais žests, proti, lūgšana pie mariāniskās kolonnas ir bērna paļāvības uz debesu Māti zīme.
Pa ceļam uz Spānijas laukumu, Francisks iegriezīsies Marijas Lielākajā bazilikā, lai palūgtos Dievmātes svētgleznas priekšā, bet atpakaļceļā apmeklēs dienas laikraksta "Il Messaggero" redakciju.
Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētkos, 8. decembra pēcpusdienā, pāvesti dodas uz Spānijas laukumu jau kopš 1953. gada. Par piemiņu Pija IX 1854. gada 8. decembrī pasludinātajai dogmai jeb ticības patiesībai par Marijas bezvainīgo ieņemšanu (patiesībai, ar kuru pāvests atzina, ka Marija jau kopš paša pirmā savas ieņemšanas brīža, pateicoties īpašai Dieva žēlastībai un labvēlībai, tika pasargāta no jebkāda pirmgrēka traipa) laukumā ir uzbūvēts speciāls mariāniskais piemineklis – augsta kolonna ar Jaunavas Marijas statuju galā. Visu Romas pilsētas iedzīvotāju vārdā Svētais tēvs parasti vēršas pie debesu Mātes ar vienkāršu lūgšanu, kurā izskan pārliecība, ka Marija tur mūs visus pie savas maigās rokas un ved pie Dieva.
