Beta versija

Cerca

Vatican News
Papa Francesco Pāvests tiekas ar Pontifikālās Starptautisko Euharistiko kongresu komitejas locekļiem  (ANSA)

Pāvests aicina izplatīt Euharistisko kultūru

Sestdien pāvests pieņēma audiencē Pontifikālās Starptautisko Euharistisko kongresu komitejas plenārasamblejas dalībniekus. Viņi tikās, lai sagatavotos 2020. gada septembrī paredzētajam Euharistiskajam kongresam, kas notiks Budapeštā.

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Kongresa mērķis būs izplatīt “Euharistisko kultūru”, proti, tādu domāšanas un darbības veidu, kas ir balstīts uz Euharistijas Sakramentu, bet ir izjūtams arī ārpus ekleziālās piederības. Šādi pāvests Francisks to izskaidroja, pieņemot audiencē plenārsamblejas dalībniekus.

Apsveicis komitejas prezidentu, arhibīskapu Pjero Marini un Ungārijas delegāciju Budapeštas arhibīskapa Petera Erdjo vadībā, pāvests atgādināja, ka kristīgās kopienas Eiropā šodien gaida jaunu evaņģelizāciju, kas spēj konfrontēties ar sekulāro pasauli un globalizāciju, kuras riskē izdzēst bagātīgo un daudzveidīgo kristīgo vēsturi.

Francisks jautāja: “Ko nozīmē svinēt Euharistisko kongresu modernā un multikulturālā pilsētā, kurā Evaņģēlijs un reliģiskās piederības formas ir kļuvuši marģināli?” Svētais tēvs atbildēja, ka tas nozīmē ar Dieva žēlastību caur lūgšanu un darbību izplatīt “Euharistisko kultūru”, proti, tādu domāšanas un darbības veidu, kas ir balstīts uz Sakramentu, bet ir izjūtams arī ārpus ekleziālās piederības.

Kā atzīmēja pāvests, Eiropā, kas ir “slima ar vienaldzību un ko caurvij šķelšanās un aizvērtība”, “kristieši no svētdienas uz svētdienu atjauno vienkāršo un spēcīgo savas ticības žestu – viņi pulcējas Kunga vārdā, atzīstot sevi par brāļiem. Un tādējādi tiek atkārtots brīnums caur Vārda klausīšanos un Maizes laušanu”. “Arī vismazākā ticīgo kopiena kļūst par Kunga miesu, Viņa tabernakulu pasaulē,” teica pāvests. Euharistija tādējādi liek dzimt attieksmei, kas īsteno Euharistisku kultūru, tādu kā kopība, kalpošana un žēlsirdība.

Kopību, tāpēc, ka Kunga piemiņas svinēšana Euharistijā prasa un veido komūniju ar Viņu, un komūniju ticīgo starpā. Euharistiskās pastorālās darbības izaicinājums ir palīdzēt ticīgajiem komunicēt ar Viņu, kas ir klātesošs Sakramentā, lai dzīvotu kopā ar Viņu mīlestībā un misijā. Euharistiskā kulta brīži ārpus Svētās Mises, tādi kā Vissvētākā Sakramenta adorācija, māca neatšķirt Kristu kā galvu no Viņa miesas, proti, sakramentālo komūniju ar Viņu no komūnijas ar Viņa locekļiem un no tam sekojošā misionārā darba.

Kalpošanu, tāpēc, ka atrodoties komūnijā ar Jēzu, kurš kalpo, Euharistiskā kopiena kļūst par kalponi, par miesu, ko upurē daudziem. Katru svētdienu atgriežoties Vakarēdiena namā, Baznīcas klēpī, kur Jēzus mazgāja kājas saviem mācekļiem, kristieši kalpo Evaņģēlija lietas labā, iekļaujoties vietās, kur valda vājums un krusts, lai dalītos un atveseļotu.

Pāvests atzīmēja, ka Baznīcā un sabiedrībā ir daudzas situācijas, uz kurām ir nepieciešams izliet žēlsirdības balzāmu ar gara un miesas darbiem. Tās ir ģimenes grūtībās, jaunieši un pieaugušie bez darba, slimnieki un vientuļie sirmgalvji, migranti, kas tiek atgrūzti un citas nabadzības formas.

Tādā veidā kristītie sēj Euharistisko kultūru, uzņemoties kalpot nabadzīgajiem nevis ideoloģijas vārdā, bet Evaņģēlija dēļ, kas kļūst par dzīves regulu atsevišķiem indivīdiem un kopienām, kā to liecina nepārtrauktā svēto rinda.

Visbeidzot, žēlsirdība tāpēc, ka Euharistija izceļ šo vārdu, kas ir gandrīz vai izdzēsts no pašreizējās kultūras vārdnīcas. Visi īd par  nejēdzībām, kas notiek sabiedrībā. Runa ir par bailēm, izmantošanu, dižošanos, ļaunumu, naidu, aizvērtību, vides piesārņošanu, un tā tālāk. Tomēr, kristieši katru svētdienu pārliecinās, ka šī “pilnā upe” neko nespēj padarīt iepretim žēlsirdības okeānam, kas pārplūdina pasauli. Pāvests teica, ka žēlsirdība tādējādi ienāk pasaulē un veido Dieva tautu, kas  darbojas mūsdienu pasaulē.

Tātad, nākamais Starptautiskais Euharistiskais kongress, jau 52. pēc kārtas gandrīz 140 gadu laikā, ir aicināts norādīt uz šo jauno atgriešanās gājumu, atgādinot, ka Baznīcas dzīves centrā ir Euharistija. Tā ir Lieldienu noslēpums, kas spēj pozitīvi ietekmēt ne tikai atsevišķus kristītos, bet veselas pilsētas, kurās tie dzīvo un strādā.

Pāvests novēl, lai Euharistiskais kongress, kas tiks rīkots Budapeštā, kristīgajās kopienās veicina atjaunotnes procesus, lai pestīšana, kuras avots ir Euharistija, izpaužas arī Euharistiskajā kultūrā, kas spēj iedvesmot labas gribas vīriešus un sievietes darboties žēlsirdības, solidaritātes, miera, ģimenes jomās un rūpēties par radīto.

10 novembris 2018, 17:32