Beta versija

Cerca

Vatican News
Svētā Mise par mūžībā aizgājušajiem kardināliem un bīskapiem Svētā Mise par mūžībā aizgājušajiem kardināliem un bīskapiem  (Vatican Media)

Mums ir dota dzīve, lai augtu mīlestībā

Sestdien, 3. novembrī, Svētā Pētera bazilikā pāvests celebrēja Svēto Misi par pēdējā gada laikā mūžībā aizgājušajiem kardināliem un bīskapiem. Homīlijā viņš aicināja teikt "nē" mūsdienās izplatītajai "grima kultūrai" un tieksmei izrādīties un mudināja "investēt" mīlestībā.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

"Būtiskais ir acīm neredzams", citējot Antuāna de Sent-Ekziperī mazo princi, sacīja Francisks. Šoreiz Svētais tēvs pievērsās dzīves jēgas jautājumam. Evaņģēlijā lasām, ka desmit jaunavas izgāja pretī līgavainim (sal. Mt 25, 11).

Dzīve ir nemitīgs aicinājums iziet – sacīja pāvests. Mums jāiziet no mātes miesām, no dzimtajām mājām, jāatstāj aiz sevis bērnība un jaunība, un beigu beigās būs jāaiziet arī no šīs pasaules. Kāda ir šīs nemitīgās iziešanas jēga? Evaņģēlijs atgādina, ka mēs izejam, lai ietu pretī Līgavainim. Mūsu dzīves mērķis ir tikšanās ar Jēzu – ar Līgavaini, kurš mīlēja savu Baznīcu un atdeva par viņu sevi pašu (sal. Ef 5, 25). Francisks piebilda, ka nav nekā cita, kas piešķirtu mūsu dzīvei jēgu un virzienu, kā tikai šis mērķis.

Tātad, ja dzīve ir nemitīga iziešana pretī Līgavainim, tad mums dotais laiks ir iespēja augt mīlestībā – turpināja pāvests. Lai ietu Viņam pretī, visa centrā jāatrodas sirdij, kas mīl Kungu. Mums ir nemitīgi jāvērš savs skatiens nevis uz redzamajām, bet uz neredzamajām lietām, jo redzamais ir pārejošs, bet neredzamais pastāv mūžam (sal. 2 Kor 4, 18). Mums ir jāskatās tālāk par šīs pasaules lietām. Ne velti, mazais princis saka: "Būtiskais ir acīm neredzams". Galvenais dzīvē – klausīties Līgavaiņa balsi. Tā aicina mūs ik dienas saskatīt Kungu un visu darīt tā, lai sagatavotos kāzām ar Viņu – piebilda Francisks.

Skaidrojot Evaņģēlija līdzību par desmit jaunavām, pāvests norādīja, ka galvenā lieta viņām bija ne apģērbs, ne lampas, bet eļļa. Svētais tēvs pievērsa uzmanību trijām eļļas iezīmēm.

Pirmkārt, eļļa nav koša. Tā nav īpaši redzama, taču bez tās nebūtu gaismas. Ko no tā varam mācīties? Kunga priekšā nav nozīmes nekam ārējam. Viņam ir svarīga sirds (sal. 1 Sam 16, 8). Pasaule mēģina izrādīties. Tā dzenas pēc goda, slavas un varas. Taču tas viss paiet un paliek tukša vieta.

“ Lai sagatavotos debesīm, ir jādistancējas no visām pasaulīgajām ārišķībām, jāsaka "nē" "grima kultūrai", kas mudina tikai rūpēties par ārieni. Tā vietā ir jāšķīstī sirds un jābūt nomodā pār to, jārūpējas par savu iekšējo pasauli. Cilvēks ir ļoti dārgs Dieva acīs. ”

Otrā eļļas īpašība – sadegšana. Eļļa ir domāta sadedzināšanai. Tikai degot, tā dod gaismu. Tāpat ir ar mūsu dzīvi. Mēs tikai tad izstarojam gaismu, ja ziedojam sevi un kalpojam citiem. Gribam zināt, kāds ir mūsu dzīves noslēpums? Dzīvot, lai kalpotu! Kalpošana ir ieejas biļete mūžīgo kāzu namā. Kad nonāksim mūžības sliekšņa priekšā, tad nozīme būs nevis tam, cik dzīves laikā būsim pelnījuši, bet cik būsim devuši (sal. Mt 6, 19-21; 1 Kor 13, 8). Atbildēt Dieva mīlestības piedāvājumam – lūk, tanī slēpjas mūsu dzīves jēga! Un atbilde pastāv patiesā mīlestībā, sevis atdevē un kalpošanā – paskaidroja pāvests.

Trešā īpašība – sagatavošana. Saskaņā ar Evaņģēliju, eļļu ir iepriekš jāsagatavo un jāņem sev līdzi. Mīlestība, protams, ir spontāna, bet mēs nevaram improvizēt – norādīja Francisks. Jaunavas tiek sauktas par negudrām tieši tādēļ, ka viņas nesagatavojās Kunga atnākšanai, kā dēļ arī palika ārpusē.

Mēs dzīvojam sagatavošanās laikā. To jādara diendienā, dzīvinot savu mīlestību. Dzīve bez mīlestības ir kā tukša vāze vai izdzisusi lampa. Pāvests atgādināja, ka, ja mēs neinvestējam mīlestībā, tad mūsu dzīves lampa izdziest.

Lūdzoties par mūžībā aizgājušajiem kardināliem un bīskapiem, lūgsim to aizbildniecību, kuri dzīvoja, necenšoties sevi izrādīt, kuri no visas sirds kalpoja citiem, kuri diendienā gatavojās brīdim, kad pienāks satikšanās ar Kungu. Sekojot šo liecinieku paraugam (un, paldies Dievam, tādi ir un tādu ir daudz), neapmierināsimies tikai ar īslaicīgu skatīšanos uz to, kas notiek šodien, bet pacelsim uz augšu savu skatienu un raudzīsimies uz kāzām, kas vēl būs mūsu priekšā – aicināja pāvests, piebilstot, ka, lai ieietu Debesu valstībā un uz mūžiem būtu kopā ar Kungu, mums ir jādzīvo ar ilgām pēc Dieva un nemitīgi jāvingrinās mīlestībā.

Pēdējā gada laikā visā pasaulē mūžībā aizgāja 9 kardināli un patriarhi un 154 arhibīskapi un bīskapi. Kardinālu vidū ir divi emeritētie arhipriesteri – Romas Svētā Pāvila ārpus mūriem bazilikas un Svētās Marijas Lielākās bazilikas arhipriesteris, kā arī Pontifikālās Starpreliģiju dialoga padomes prezidents un Svētās Romas Baznīcas kamerlings Žans Luī Torāns, no kura mutes, brīdī, kad tika ievēlēts pāvests, izskanēja vārdi "Habemus papam" (Mums ir pāvests). Bīskapu vidū ir Paņevežas emeritētais bīskaps Juozas Preikšas. Viņš nomira 11. februārī.

03 novembris 2018, 15:03