Cerca

Vatican News
Vispārējā audience Vispārējā audience  (ANSA)

Pārkāpjot Dieva baušļus, mēs iznīcinām sevi un citus

Likums ir domāts tam, lai mēs atklātu patiesību par sevi un atvērtu savu sirdi Dieva žēlsirdībai, kas mūs pārveido un atjauno – sacīja pāvests vispārējās audiences laikā. Trešdienas, 21. novembra, uzrunā, noslēdzot katehēžu ciklu par baušļiem, Francisks pievērsās pēdējiem diviem: "Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu; tev nebūs iekārot nevienu lietu, kas pieder tavam tuvākajam".

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Iesākot katehēzi, pāvests izvirzīja jautājumu, kāda ir šo divu baušļu jēga? Patiešām, ne vienam vien var rasties jautājums, ar ko 9. bauslis "Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu" atšķiras no 6. baušļa "Tev nebūs laulību pārkāpt" un ar ko 10. bauslis atšķiras no 7. baušļa, kas aizliedz zagt? Vai tad šo pēdējo divu norādes nav jau ietvertas 6. un 7. bauslī? Atbilde ir pozitīva – tās tur ir ietvertas. Tādā gadījumā, kāda tad ir pēdējo divu baušļu nozīme? Vai tie veido sava veida kopsavilkumu?

Paturēsim prātā, ka visu baušļu mērķis ir parādīt, kur mūsu dzīvē ir robežas – skaidroja pāvests. Baušļi norāda uz robežu, kurai pārkāpjot pāri, cilvēks sarauj attiecības ar Dievu un iznīcina sevi un savu tuvāko. Taču, pateicoties pēdējiem diviem baušļiem, mēs uzzinām, ka visu pārkāpumu pamatā ir viena iekšēja sakne, tas ir, ļaunās iekāres. Visi grēki sākas ar iekāri – uzsvēra Francisks. Visi!

Katoliskās Baznīcas katehismā tā tiek definēta šādi: "Iekāre ir jutekliskās dziņas uzliesmojums, kas pretojas cilvēka prāta darbībai" (2515). Grēks sākas ar iekāri un beidzas ar likuma pārkāpumu, kas nav tikai formāls pārkāpums – atgādināja Svētais tēvs. Likuma pārkāpums ir tāds pārkāpums, kura rezultātā es ievainoju sevi un citus cilvēkus. Marka evaņģēlijā lasām: "Jo no iekšienes, no cilvēka sirds iziet ļaunās domas, laulības pārkāpšana, nešķīstības, slepkavības, zādzības, mantkārība, blēdības, viltība, nekaunība, skaudīga acs, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība. Visi šie ļaunumi iziet no iekšienes un tie apgāna cilvēku" (7, 21-23). Tātad, visi minētie ļaunumi iziet no cilvēka sirds. Ja cilvēka sirds nav atbrīvota, tad viss pārējais zaudē savu nozīmi. Tāpēc pēdējie divi baušļi pievēršas sirdij.

“Sirds atbrīvošana no visiem šiem ļaunumiem ir izaicinājums. Pretējā gadījumā, Dieva dotie priekšraksti būtu tikai skaista dzīves fasāde. Mūsu dzīve būtu nevis bērnu, bet vergu dzīve. Bieži vien aiz smacējošās farizejiskā pareizuma maskas slēpjas kaut kas ļoti nesmuks un neatrisināts.”

Katehēzes turpinājumā pāvests katru no mums aicināja uzdot sev šādus jautājumus: Kādas ir tās ļaunās vēlmes jeb iekāres, kas manī bieži iezogas? Vai tā ir skaudība, miesas kārības, tieksme citus aprunāt? Šīs un citas iekāres rodas mūsu sirdī. Tāpēc mums ir jāļaujas sevis atmaskošanai, lai tādā veidā mēs atklātu savu nabadzību, lai mēs saprastu, ka paši sevi atbrīvot nespējam, ka mums ir vajadzīga Dieva pestīšanas dāvana. Lai mēs labotos, ar savu labo gribu vien nepietiek, bet ir vajadzīga Svētā Gara dāvana – norādīja Svētais tēvs. Mums patiesībā un brīvībā ir jāatveras attiecībām ar Dievu.

Francisks paskaidroja, ka bibliskā Likuma mērķis nav vest cilvēku ilūzijā, ka, burtiski to izpildot, viņš iemantos pestīšanu. Tā mērķis ir palīdzēt cilvēkam atklāt patiesību par sevi, tas ir, atklāt savu nožēlojamo stāvokli, savu nabadzību, lai pa īstam atvērtu savu sirdi Dieva žēlsirdībai. Vienīgi Dievs var atjaunot mūsu sirdi – uzsvēra pāvests. Lai Viņš varētu to atjaunot, mums tā ir jāatver. Tas ir vienīgais nosacījums.

Katehēzes noslēgumā Svētais tēvs atgādināja, ka šie pēdējie Dekaloga vārdi palīdz mums apzināties, ka mēs esam ubagotāji. Tie ļauj saskatīt nekārtību, kas valda mūsu sirdī, lai tādējādi mēs izbeigtu dzīvot egoistiski, kļūtu "nabagi garā" un dzīvotu kā īsti Dieva bērni. Mēs esam aicināti apzināties, ka mūsu sirdi var izārstēt tikai Dievs ar savu žēlsirdību. Skaisti ir vārdi, kurus Pēteris teica Jēzum: "Aizej no manis Kungs, jo es esmu grēcīgs cilvēks". Tie, kuri atzīst savu grēcīgumu, prot arī būt līdzjūtīgi un žēlsirdīgi pret citiem cilvēkiem, jo piedzīvo šo žēlsirdību savā dzīvē. Viņi piedzīvo Dieva žēlsirdību.

21 novembris 2018, 14:35