Desmit baušļi – Kristus "rentgenuzņēmums"

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Šodienas vispārējās audiences laikā Pāvila VI zālē notika neliels "starpgadījums". Brīdī, kad Svētais tēvs uzrunāja klātesošās svētceļnieku grupas, pie viņa pieskrēja sasveicināties kāds bērns. Dodoties viņam pakaļ, ar Francisku dabūja pārmīt dažus vārdus arī viņa mamma. Neraugoties uz mammas centieniem aizvest zēnu uz savu vietu, viņš kādu laiku turpināja skraidīt ap pāvestu, viņam līdzās sēdošajiem bīskapiem un Šveices gvardiem. Pēc brīža viņam pievienojās arī kāda meitenīte. Tā kā Svētajam tēvam pienāca laiks sveikt spāņu valodā runājošos svētceļniekus, tad viņš iesāka ar atkāpšanos no iepriekš sagatavotā teksta un pievērsās bērnam. "Šis bērns nerunā, viņš ir mēms, bet viņš prot komunicēties un sevi izpaust", sacīja Francisks. "Šis bērns ir brīvs. Viņš ir nedisciplinēts, bet brīvs. Vai esmu arī es brīvs Dieva priekšā? Jēzus, sakot, ka mums jākļūst kā bērniem, grib teikt, ka mums jāiemanto tāda pat brīvība, kāda ir bērnam sava tēva priekšā". Ja pirms mirkļa pāvests, kurš pats nāk no Argentīnas, pagriezies uz blakus sēdošā bīskapa pusi, smaidīdams noteica, ka zēns ir argentīnietis, nedisciplinēts, tad tagad uzsvēra, ka šis gadījums būs laba mācība mums visiem, proti, mums ir jākļūst brīviem kā bērniem. "Šis bērns mūs visus uzrunāja", piebilda Svētais tēvs. "Lūgsim žēlastību, lai viņš varētu runāt!"

Kristus atklāsmes gaismā rezumējot visu iepriekšējās katehēzēs sacīto par baušļiem, pāvests izmantoja atslēgas vārdu "vēlmes". Ja ļaunās vēlmes jeb sliktās noslieces cilvēku iznīcina, tad labās jeb svētās vēlēšanās, ko mūsu sirdī ieliek Svētais Gars, ir jaunās dzīves iedīgļi.

Francisks atgādināja, ka katehēzes par baušļiem iesāka ar pateicības tematu. Pateicība ir pamats tam, lai varētu veidoties uzticības pilnas attiecības. Dievs no mums neprasa neko pirms pats nav devis daudz vairāk. Viņš aicina mūs paklausīt, lai atbrīvotu mūs no elkdievības maldiem. Tas ir ļoti svarīgi, jo, kā zinām, elkiem ir liela vara pār mums. Taču piesaistot savu sirdi šīs pasaules elkiem, mēs piedzīvojam tikai iekšēju tukšumu un zaudējam brīvību. Tāpēc pāvests uzsvēra, ka stingro pamatu zem savām kājām varam nodrošināt tikai tad, ja veidojam attiecības ar Dievu Tēvu, kurš Kristū dara mūs par saviem bērniem (sal. Ef 3, 14-16).

Uzrunas turpinājumā pāvests skaidroja, ka iemantot brīvību nozīmē pieņemt savu dzīvi, savu pagātni un izlīgt ar sevi, pieņemt visu, ko kopš bērnības līdz pat šim brīdim esam piedzīvojuši, un kļūt pieaugušiem. Iemantot brīvību nozīmē kļūt spējīgiem veselīgi raudzīties uz lietām un personām, kas mums ir apkārt. Lai mēs varētu dzīvot kā iekšēji brīvas būtnes, mums ir vajadzīga jauna sirds, kurā mājo Svētais Gars – uzsvēra Francisks. Taču kā lai iemantojam šo jauno sirdi? Kā lai to izmainām? Tas notiek, pateicoties Dieva žēlastībai. Dievs ieliek mūsos jaunas vēlēšanās (sal. Rom 8, 6). Viņš tās ieliek sevišķi caur desmit baušļiem, kurus Jēzus atnāca piepildīt (sal. Mt 5, 17-48). Pārdomājot dzīves ceļu, kādu mums piedāvā Dekalogs, mēs, pat pašiem īsti neapzinoties, nonākam Kristus priekšā. Un Dekalogs jeb desmit baušļi mums piedāvā brīvību, svētību, pateicības pilnu un autentisku dzīvi.

Svētais tēvs piebilda, ka Dekalogs ir "Kristus rentgenuzņēmums". Tajā tāpat kā Līķautā ir saskatāms Kristus attēls. Raugoties uz Kristu, mēs ieraugām skaistumu, labumu un patiesību. Pateicoties Svētajam Garam, šis likums ir dzīvs likums, un baušļu negatīvās prasības (tev nebūs zagt, tev nebūs nokaut utt.) pārvēršas par kaut ko pozitīvu. Tādā veidā redzam, ka aiz šī "tev nebūs" slēpjas vēlme mīlēt, atvēlēt savā sirdī vietu citiem utt. Aiz tā slēpjas pozitīvās vēlmes. Un šī ir tā likuma pilnība, ko īstenoja Jēzus.

Pāvests uzsvēra, ka tikai Kristū Dekalogs kļūst par autentisku mūsu dzīves patiesību, par dzīvības gara likumu. Likums vairs nav priekšrakstu un aizliegumu virkne, bet ir dzīve Kristū, kurš mūs meklē, mīl un mums piedod. Dzīvojot Kristū, mēs ilgojamies pēc mīlestības, prieka, miera, mēs gribam darīt labu, būt uzticīgi, lēnprātīgi un spējīgi valdīt pār sevi. Ja cilvēkā ir vēlēšanās dzīvot pēc Kristus parauga, tad viņa priekšā atveras pestīšanas durvis, un jaunā dzīve saistās ar prieku. No vienas puses, Dievs priecājas par to, ka mūs mīl, un, no otras puses, mēs priecājamies par to, ka tiekam mīlēti. Tātad, desmit baušļi, ko piepildīja Kristus, ir šīs jaunās dzīves Kristū izpausme.