Ar mīlestību jokot nedrīkst!
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Trešdienas, 24. oktobra, vispārējā audiencē piedalījās aptuveni 20 tk. svētceļnieku no Itālijas, Francijas, Polijas, Ukrainas, Kanādas, Indonēzijas, Izraēlas, Japānas un daudzām citām zemēm. Tikšanās ar Francisku notika Svētā Pētera laukumā. Jau uzrunas sākumā viņš norādīja uz mīlestības attiecību pašu būtību.
Sestais Dekaloga bauslis "Tev nebūs laulību pārkāpt" ir tiešs aicinājums būt uzticīgiem. Uzticība ir brīvu, nobriedušu un atbildīgu attiecību raksturīgā īpašība – uzsvēra pāvests. Draugs ir īsts draugs tikai tad, ja viņš ir uzticīgs un tāds arī paliek jebkādos apstākļos. Pretējā gadījumā, viņš nevar būt nekāds draugs. Kristus mums atklāj īstu mīlestību. Viņš, būdams vienots ar Tēvu, kurš ir bezgalīgās mīlestības avots, ir uzticamais draugs, kas mūs pieņem arī tad, kad mēs kļūdāmies, un vienmēr iestājas par mūsu labumu pat tad, ja to neesam pelnījuši.
Katrs cilvēks grib būt mīlēts. Viņam jāsaņem mīlestība bez jebkādiem nosacījumiem – turpināja Svētais tēvs. Ja tas nenotiek, tad cilvēks, pat pašam to neapzinoties, jūtas iekšēji nepiepildīts. Tad cilvēks mēģina piepildīt savu sirdi ar visādiem surogātiem, pieļauj dažādus kompromisus un kļūst remdens, saņemot no mīlestības tikai tālu atblāzmu. Problēma pastāv tanī, ka nereti par "mīlestību" tiek sauktas nenobriedušas attiecības, un cilvēks domā, ka ir atradis gaismu un savas dzīves piepildījumu lietās, kas, labākajā gadījumā, ir tikai mīlestības atspulgs. Šāda domāšana ir ilūzija. Tas notiek, piemēram, tad, kad tiek pārvērtēta fiziskā pievilcība, kas pati par sevi ir Dieva dāvana, bet ir vērsta uz to, lai tiktu sagatavots ceļš autentiskām un uzticīgām attiecībām.
Runājot par laulības dzīvi, Francisks norādīja, ka laulātajiem nepietiek paļauties uz savu labo gribu vai cerēt, ka "gan jau viss būs labi", bet ir jābalstās uz Dieva uzticīgās mīlestības stingrā pamata. Ar mīlestību jokot nedrīkst – viņš uzsvēra. Līdz ar to, pirms noslēgt Laulību, ir vajadzīga rūpīga sagatavošanās. Lai rūpīgi pārbaudītu attiecību kvalitāti un nobriestu pārliecībā par to, ka konkrēto divu cilvēku savienība ir paša Dieva gribēta, ir vajadzīgs saderināšanās laiks. Pāvests atgādināja, ka, gatavojoties laulībai, nepietiek tikai noklausīties trīs vai četras lekcijas savā draudzē. Ja prāvests vai bīskaps kaut ko tādu pieļauj, tad uz viņa pleciem gulstas liela atbildība. Lai labi sagatavotos un nobriestu Laulības sakramenta saņemšanai, ir nepieciešams laiks. Tas nav formāls akts, tas ir sakraments – uzsvēra Svētais tēvs.
Katehēzes noslēgumā pāvests paskaidroja, ka uzticība ir dzīves veids jeb stils. Būt uzticīgam nozīmē godīgi strādāt, atklāti runāt, būt vaļsirdīgam, būt uzticīgam patiesībai arī savās domās un rīcībā. Uzticībai ir jāizpaužas visās mūsu dzīves dimensijās, lai tādā veidā mums varētu uzticēties ikvienā dzīves jomā un situācijā. Lai to panāktu, ar saviem cilvēciskajiem spēkiem vien nepietiek, bet mums ir jābūt atvērtiem Dievam un jāļauj, lai Viņš mūs "aplipina" ar savu uzticību. Tāpēc 6. bauslis mūs aicina pievērst savu skatienu Kristum, kurš var attīrīt mūsu sirdi no ikvienas neuzticības un dāvāt mums jaunu, uzticīgu sirdi. Tikai Viņā varam rast beznosacījumu mīlestību, pilnīgu sevis atdevi un pastāvību. Mūsu uzticības avots ir Kunga nāve un augšāmcelšanās. Viņa mīlestībā varam smelties pastāvību un noturību savās attiecībās. Vienotība ar Kristu, ar Tēvu un ar Svēto Garu ir mūsu savstarpējās vienotības un uzticības avots.
