Katram cilvēkam ir jābūt pieejai ūdenim
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Ūdens ir ļoti vienkāršs un reizē ārkārtīgi svarīgs elements. Diemžēl, daudziem cilvēkiem aizvien ir apgrūtināta pieeja ūdenim vai tādas pat nav gandrīz vispār. Pāvests vēstījumā uzsver, ka tiesības piekļūt dzeramajam ūdenim ir cilvēka primārās, fundamentālās un universālās tiesības. Tās atņemt nozīmē liegt tiesības dzīvot. No tā izriet neatliekams uzdevums rūpēties par ūdens avotiem. Mēs nedrīkstam būt tuvredzīgi – atgādina Francisks. Šodien steidzami jāķeras pie kopīgiem projektiem un jāsper konkrēti soļi, lai katram cilvēkam pasaulē būtu pieeja ūdenim. Šī labuma privatizēšana, tādējādi liedzot cilvēkiem tiesības tam piekļūt, ir nepieļaujama.
Svētais tēvs skaidro, ka mums, kristiešiem, ūdens ir būtisks šķīstīšanās un dzīvības elements. Pietiek padomāt par Kristības sakramentu vai Jēzus vārdiem: "Ja kādam slāpst, tas lai nāk pie manis un dzer" (Jņ 7, 37). Iet pie Jēzus un no Viņa dzert nozīmē satikt Viņu personīgi kā Kungu, smeļoties Viņa Vārdā sev dzīves jēgu.
Pie krusta Jēzus sacīja: "Man slāpst" (Jņ 19, 28). Kungs grib veldzēt slāpes. Viņam slāpst pēc mīlestības. Viņš mums pieprasa, lai mēs dotu Viņam dzert, padzirdinot tos daudzos cilvēkus, kuriem šodien slāpst – raksta pāvests. Kungs to pieprasa, lai pēc tam varētu mums teikt: "Es biju izslāpis, un jūs man devāt dzert" (Mt 25, 35). Dot dzert mūsdienu "globālajā ciematā" nozīmē ne tikai izcelties ar personīgiem tuvākmīlestības žestiem, bet izdarīt konkrētas izvēles un pastāvīgi iesaistīties tanī, lai visiem nodrošināt pieeju šim fundamentālajam labumam, kas ir ūdens.
Vēstījumā pāvests runā arī par jūrām un okeāniem un atgādina, ka nedrīkst pieļaut jūru un okeānu piesārņošanu ar peldošiem plastmasas atkritumu kalniem. Daudzi pūliņi, diemžēl, ne pie kā nenoved, jo trūkst noregulējumu un īstas kontroles. Francisks norāda, ka sadarboties ar Radītāju nozīmē ne vien īstenot reālu sadarbību labas gribas cilvēku starpā, bet arī pievēršanos lūgšanai. Mums ir jālūdzas tā it kā viss būtu atkarīgs no dievišķās Povidences un jāstrādā tā it kā viss būtu atkarīgs no mums pašiem.
Svētais tēvs aicina visus ticīgos lūgties, lai ūdeņi kļūtu nevis par tautu savstarpējās šķiršanās, bet satikšanās zīmi, lai tie, kuri, meklējot labāku dzīvi, riskē ar savu dzīvību, tiktu pasargāti un izglābti, lai atbildīgi un gudri tiktu risināti tādi aktuālie jautājumi kā migrācija, klimata pārmaiņas un visu cilvēku tiesības uz fundamentālajiem labumiem. Pāvests mudina pieminēt lūgšanā arī visus tos, kuri nodarbojas ar jūras apustulātu, kuri iestājas par jūru un okeānu aizsardzību, kā arī – par jaunajām paaudzēm, lai tās sargātu kopīgo namu un iestātos par to, lai ūdens būtu pieejams visiem.
Atgādināsim, ka pāvests Francisks, smeļoties iedvesmu no Konstantinopoles ekumeniskā patriarha, Vispasaules lūgšanu dienu par radītā aizsardzību iedibināja 2015. gadā. Pareizticīgo Baznīca to atzīmē no 1990. gada. Jau kopš tā laika iniciatīvai pievienojās katoļu Baznīca Itālijā un savā laikā to pilnībā atbalstīja emeritētais pāvests Benedikts XVI. Francisks jau sava pontifikāta sākumā aicināja katoļticīgos, lūgšanas vienotībā ar brāļiem pareizticīgajiem un visiem labas gribas cilvēkiem, būt par radītā sargiem un sniegt savu ieguldījumu ekoloģiskās krīzes pārvarēšanā.
