Meklēt

Vatican Pope Vatican Pope 

Vai mēs neesam kurli un mēmi cietošo brāļu priekšā?

Slimnieki un cietošie pārāk bieži tiek uzskatīti par apgrūtinājumu, par problēmu, bet tieši viņiem būtu jābūt sabiedrības rūpju, solidaritātes un uzmanības centrā, – uzrunā pirms lūgšanas “Kunga eņģelis” teica pāvests, aicinot ticīgos pārdomāt svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu, kas vēstī par kurlmēmā cilvēka izdziedināšanu.

Silvija Krivteža – Vatikāns

Uzrunā Francisks norādīja uz Jēzus smalkjūtību. Viņš negrib izcelties pūļa priekšā un Viņam nav vajadzīgi aplausi. Jēzum pats svarīgākais ir cilvēka labums. Šādā veidā Viņš mūs māca, lai darot labos darbus, mēs tos nedarītu tikai priekš izrādīšanās. Evaņģēlija autors stāsta, ka pie Jēzus tika atvests kāds kurlmēmais cilvēks un ļaudis lūdza, lai Viņš tam uzliek roku. Taču Mācītājs dara daudz vairāk.

“Paņēmis kurlmēmo savrup no ļaudīm, Jēzus ielika savus pirkstus viņa ausīs un ar siekalām aizskāra viņa mēli. Šis žests norāda uz Iemiesošanos. Dieva Dēls ir patiess cilvēks. Viņš saprot otra cilvēka sarežģīto situāciju un izmanto žestu, kurā tiek iesaistīts viss Viņa cilvēcīgums. Tajā pašā laikā Jēzus liek arī saprast, ka brīnums īstenojas pateicoties Viņa vienotībai ar Tēvu, tāpēc paskatījās uz debesīm. Pēc tam Viņš nopūtās un izteica svarīgo vārdu «Effatà», kas nozīmē «atveries». Un tūdaļ šis cilvēks tika izdziedināts. Viņa ausis atvērās un viņa mēle atraisījās. Dziedināšana viņam bija atvēršanās pret citiem cilvēkiem un pasauli”.

Turpinot uzrunu, pāvests skaidroja, ka šādai dziedināšanai ir jānotiek arī mūsos. Runa ir par atbrīvošanos no bailēm, kas nereti liek mums atstumt malā slimos, vājos un cietošos cilvēkus. Neīstas līdzjūtības vadīti, mēs vēlamies atbrīvoties no šīs problēmas. Cik bieži paliekam kurli un mēmi grūtību, nelaimes vai slimības skarto cilvēku priekšā, atzina Svētais tēvs.

“Jēzus atklāja mums brīnuma noslēpumu, kuru veikt varam arī paši, cenšoties kļūt par «Effatà», par vārda «atveries» īstenotājiem, palīdzot kurlmēmajiem atgriezt dzirdi un runas spējas. Runa ir par mūsu atvēršanos pret savu cietošo brāļu vajadzībām, par atbrīvošanos no egoisma un sirds noslēgtības. Jēzus atnāca uz šo pasauli, lai atvērtu mūsu sirdis, proti, lai izceltu to, kas mūsos ir vissvarīgākais, visdziļākais, un padarīt mūs spējīgus veidot attiecības ar Dievu un citiem cilvēkiem. Viņš tapa cilvēks, lai cilvēks, iekšēji nedzirdīgs un mēms grēka dēļ, varētu dzirdēt Dieva balsi, mīlestības balsi, kas uzrunā viņa sirdi, un tādējādi pats iemācījās runāt mīlestības valodā, pārvēršot to žēlsirdības dāsnuma un sevis ziedošanas žestā”.

10 septembris 2018, 10:34