Pāvests Lietuvas jauniešiem: ejiet pret straumi!
Silvija Krivteža – Vatikāns
Tikšanās sākumā liecību sniedza divi jaunieši – Monika un Jonas. Francisks atzina, ka viņu teikto ir uzklausījis kā draugs, tā it kā mēs sēdētu kopā kādā bārā, sarunājoties par savu dzīvi, malkojot alu vai maizes kvasu pēc “Jaunimo teatras” apmeklējuma. Taču jūsu dzīve nav teātra izrāde, tā ir patiesa, konkrēta, tāpat kā ikviena cilvēka dzīve, kas atrodas šeit – šajā skaistajā laukumā starp divām upēm, sacīja Svētais tēvs. Kas zina, varbūt tas viss palīdzēs mums no jauna izprast vēsturi un atklāt tajā Dieva klātbūtni, jo Dievs taču vienmēr ir klātesošs mūsu dzīvē.
Līdzīgi kā šī katedrāle, arī jūs esat pieredzējuši smagas situācijas: ugunsgrēkus, pēc kuriem vairs nevarēja atlabt. Cik reizes šo svētnīcu plosīja uguns liesmas, līdz tā sabruka, un tomēr vienmēr atradās tādi, kuri nolēma to atjaunot, kuri nepadevās grūtībām un neļāva rokām bezpalīdzīgi noslīgt. Arī jūsu tēvzemes brīvība balstās uz tiem, kuri neļāva teroram un traģēdijām uzveikt sevi.
Vēršoties pie Monikas un Jonasa, pāvests uzsvēra, cik svarīga ir citu cilvēku klātbūtne mūsu dzīvē. Mēs visi esam savstarpēji saistīti, esam vienā “tīklā”. Dievs vēlas ieiet šajā attiecību dinamikā un pievelk mūs pie sevis kopienā, piešķirot mūsu dzīvei pilnīgu identitātes un piederības jēgu.
"Neļaujiet pasaulei pārliecināt sevi, ka ir labāk dzīves ceļu iet vienam pašam. Nepakļaujieties kārdinājumam koncentrēties uz sevi, nekļūstiet patmīlīgi vai virspusēji ciešanu, grūtību vai pārejošu panākumu priekšā. Kārtējo reizi apliecināsim, ka “tas, kas notiek ar otru, notiek arī ar mani”, dosimies pret individuālisma straumi, kas mūs izolē, kas padara mūs egocentriskus un iedomīgus – tādus, kuriem rūp vienīgi tas, kā mēs izskatāmies citu acīs un sava labklājība”, – mudināja pāvests.
"Tiecieties uz svētumu, balstoties uz komūniju ar citiem un pievēršot uzmanību viņu vajadzībām. Mūsu patiesā identitāte sakņojas piederībā tautai. Nepastāv nedz “laboratorijas”, nedz “destilētā” identitāte. Mēs visi pazīstam skaistumu un arī smagu darbu, ne vienu reizi vien esam izbaudījuši sāpes sakarā ar savu piederību tautai. Te sakņojas mūsu identitāte – mēs neesam cilvēki bez saknēm, sacīja pāvests.
Turpinot uzrunu, Francisks teica: “Monika, tu stāstīji mums, ka esi iesaistījusies, lai palīdzētu bērniem ar īpašām vajadzībām. Pamanot citu cilvēku vājumu, mēs atrodam savu īsto vietu reālajā dzīvē, tas novērš mūsu koncentrēšanos tikai uz savām brūcēm. Cik daudz jauniešu ir spiesti atstāt savu zemi, cik no viņiem kļūst par depresijas, alkohola un narkotiku upuriem! Cik vecu cilvēku vada dienas vientulībā, bez neviena, kas viņus uzklausītu un kliedētu bailes par pagātnes atgriešanos. Jūs varat risināt šos izaicinājumus ar savu klātbūtni, kontaktu ar citiem cilvēkiem. Jēzus mudina mūs atvērties, riskēt sastapties ar citiem “ar seju pret seju”. Tas tiesa, ka ticība Jēzum bieži liek spert ticības soli it kā tukšumā, un tas vieš bailes. Citreiz tā aicina mūs uzdot sev jautājumus, iziet no saviem shematiem, bet tas var nest ciešanas un kārdinājumu atkāpties. Taču esiet drosmīgi! Sekošana Jēzum ir aizraujošs piedzīvojums, kas piepilda mūsu dzīvi ar jēgu, ļauj mums justies kā kopienas daļai, kas mūs stiprina un iesaista kalpošanā. Dārgie jaunieši, ir vērts sekot Kristum, tāpēc nebaidīsimies piedalīties revolūcijā, uz kuru Viņš mūs aicina – uz iejūtīguma revolūciju”, mudināja pāvests.
Tikšanās noslēgumā Viļņas arhibīskaps Gintaras Grušas pateicās pāvestam par uzrunu. Vizītes pirmā diena noslēdzās ar katedrāles apmeklējumu. Svētdienas rītā pāvests svinēs Svēto Misi Kauņas Santakas parkā, bet pēcpusdienā Kauņas katedrālē tiksies ar priesteriem, semināristiem un konsekrētajām personām.
