Žēlsirdība ir atslēga, kas atver mums Debesu vārtus

Silvija Krivteža – Vatikāns

Pēc pusdienām un īsas atpūtas Francisks ar automašīnu devās uz Viļņas Žēlsirdības Dievmātes sanktuāriju Aušras vārtu kapelā. Ceļa malās, kas ved uz kapelu, Vatikāna viesi sveica bērni un ģimenes. Uzrunā Francisks sacīja, ka svētnīcā godinātā Dievmāte katrā, kas šeit ierodas, redz sava Dēla Jēzus vaibstus, kas iekalti mūsu sirdīs. Kad bailēs no citiem noslēdzamies, būvējam mūrus un barikādes, mēs neļaujam izplatīties Jēzus vēstij. Pagātnē mēs esam uzcēluši pārāk daudz cietokšņu, bet šodien sajūtam aicinājumu ieskatīties cilvēku acīs un atzīt sevi par brāļiem, iet kopā, priecīgi atklājot miera un brālības vērtību. Žēlsirdības Māte, kā katra laba māte, vieno ģimeni un mudina meklēt “savu brāli”. Viņa atver durvis jaunai rītausmai. Šodien mūs sagaida bērni un ģimenes ar asiņojošām brūcēm. Tās nav līdzībā aprakstītā Lācara brūces. Tās ir Jēzus brūces, īstas, konkrētas, kas no sāpju un tumsas dziļumiem sauc, lai mēs tām tuvinātu žēlsirdības dziedinošo gaismu. Žēlsirdība ir atslēga, kas atver mums Debesu vārtus, teica pāvests, noliekot uz altāra zelta Rožukroni. "Skaitot Rožukroni, lūgsim, lai mēs būtu kopiena, kas sludina Jēzu Kristu, mūsu cerību; lai mēs spētu veidot valsti, kas rūpējas par katru cilvēku, veicina dialogu, kas ceļ tiltus, nevis mūrus. Lai Marija ir Rītausmas vārti šai svētītajai zemei!" - vēlēja Francisks.