Pāvests: Sludināt Evaņģēliju tā, kā to darīja Jēzus
Silvija Krivteža
Evaņģēliju kristietis nesludina savā vārdā. Šo uzdevumu viņš ir saņēmis no Baznīcas, kuru pilnvarojis pats Kristus. Svētdienai paredzētais Evaņģēlija fragments vēstī par Jēzu, kurš sūta savus mācekļus misijā. Viņš tos sūta pa diviem uz vietām, kuras nolēmis apmeklēt. Evaņģēlija autors vērš mūsu uzmanību uz evaņģelizēšanas stilu, kam raksturīgi divi punkti, proti, misijai ir centrs un misijai ir seja.
Turpinot uzrunu, pāvests skaidroja, ka katra misionāra atbalsta punkts un centrs ir Jēzus persona. Evaņģēlists Marks, izmantojot vairākus darbības vārdus, parāda šo centru. Jēzus saaicina divpadsmit mācekļus, sūta viņus pa diviem, dod viņiem varu pār nešķīstajiem gariem, pavēl neko ceļā līdzi neņemt, saka viņiem. Tas nozīmē, ka mācekļi nesludina savā vārdā, bet runā un darbojas Jēzus vārdā. Viņi ir aicināti būt par Jēzus vēstnešiem.
Evaņģēliskais stāsts attiecas ne tikai uz priesteriem, bet uz visiem nokristītajiem, kas ir aicināti liecināt par Kristu vidē, kur dzīvo un strādā, atgādināja pāvests. Sludināšanas misija nav atsevišķu cilvēku vai grupu iniciatīva. Tā ir Baznīcas misija, kas ir cieši vienota ar savu Kungu. Caur Kristības sakramentu mēs kļūstam par misionāriem. Kristietis, kas neuzskata par vajadzību sludināt Evaņģēliju, sludināt Jēzu, nav labs kristietis, uzsvēra Svētais tēvs.
Misionāra dzīves stila otrā raksturīgā iezīme ir līdzekļu nabadzība. Viņa ekipējums ir ļoti niecīgs. Divpadsmit mācekļiem tika pavēlēts neko ceļā līdzi neņemt, izņemot spieķi: nedz maizi, nedz somu, nedz naudu jostā. Tas nozīmē, ka misionāram ir jābūt brīvam no lietām, jo viņa vienīgā drošība, spēks un atbalsts ir Jēzus mīlestība. Spieķis un sandales ir svētceļnieku ekipējums, sacīja Francisks.
“Mēs esam aicināti būt par Dieva valstības vēstnešiem, nevis par izveicīgiem menedžeriem, stīviem ierēdņiem vai slavenībām, kas dodas koncetrturnejā. Padomāsim, piemēram, par diecēzi, kurai es esmu bīskaps. Pieminēsim Romas diecēzes svētos: svēto Filipu Neri, svēto Benediktu Džusepi Lebre, svēto Alesiju, svēto Ludoviku Albertini, svēto Gaspare Del Bufalo un daudzus citus. Viņi nebija funkcionāri vai uzņēmēji, bet pazemīgi Dieva valstības darbinieki,” uzsvēra Svētais tēvs.
Misionāram ir jāapzinās, ka varētu tikt citu nepieņemts un atmests. Jēzus, kas bija ļaužu atmests un nonāvēts, parāda sava vēstījuma likteni. Tikai tad, kad būsim cieši vienoti ar Jēzu, spēsim drosmīgi veikt evaņģelizācijas darbu. “Lai Jaunava Marija, Dieva Vārda pirmā mācekle un misionāre, palīdz mums nest Evaņģēlija vēstījumu pasaulei pazemīgā un priecīgā paļāvībā, neraugoties uz noraidījumiem, nesapratni vai pārbaudījumiem”, noslēdzot savu uzrunu, sacīja pāvests.
Svētdienas pusdienlaikā Svētā Pētera laukumā uz tikšanos ar pāvestu bija ieradušies vairāk nekā piecpadsmit tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm, informē Vatikāna žandarmērija. Laukumā klātesoša bija arī jauniešu grupa no Pelpinas diecēzes. Poļu jaunieši aizvadītajā nedēļā piedalījās rekolekcijās, kas notika Asīzē. Novēlējis visiem jauku svētdienu un garšīgas pusdienas, pāvests aicināja neaizmirst lūgties par viņu.
