Pāvests tiekas ar Ģimeņu apvienību forumu

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Kā atzīmēja Francisks, tā ir “ģimeņu ģimene”, kurā var iepazīt prieku, ko dod kopā būšana. Tai pašā laikā foruma locekļi uzņemas rūpes par kopējo labumu, ko veicināt gan pašas organizācijas ietvaros, gan plašākā sabiedrībā.

“Ģimene, ko jūs dažādos veidos izceļat, atrodas Dieva plāna centrā, kā to rāda visa pestīšanas vēsture,” teica pāvests. Saskaņā ar noslēpumaino dievišķo plānu, komplementaritāte starp vīrieti un sievieti tos dara par Radītāja līdzstrādniekiem, kurš tiem uztic uzdevumu laist pasaulē jaunas radības, uzņemoties viņu audzināšanu un izglītošanu.

Pāvests atzīmēja, ka mūsu pasaule, kas bieži padodas individuālistiskai un egoistiskai loģikai, nereti pazaudē stabilu saišu, savstarpējas, beznosacījumu palīdzības jēgu  un skaistumu. Tāpēc tā sastopas ar grūtībām, lai saprastu ģimenes vērtību, un raugās uz to caur tādām pašām loģikām, kas priekšroku dod indivīdam, nevis attiecībām starp cilvēkiem un visu kopējam labumam.

Savukārt, ģimenes atzīšanai un atbalstīšanai ir jākļūst par civilo institūciju prioritāti, kas ir aicinātas veicināt stipru un stabilu ģimeņu izaugsmi, kurās rūpējas par bērniem un veciem ļaudīm. Tie, kas iemācās autentiskas attiecības ģimenē, būs spējīgāki dzīvot saskaņā ar tām plašākā sabiedrības kontekstā, sākot no skolas līdz darba pasaulei.

Pāvests iedrošināja Ģimeņu apvienību forumu liecināt par mīlestības prieku, ko viņš pats ir aprakstījis apustuliskajā pamudinājumā “Amoris laetitia”. Foruma statūtos ir teikts, ka tas apņemas veicināt “ģimeņu aktīvu un atbildīgu dalību kultūras, sociālajā un politiskajā dzīvē”, kā arī “adekvātas ģimenes politikas, kas sargā un atbalsta ģimenes funkcijas un tās tiesības”. Francisks aicināja turpināt rūpēties par to, lai vecāki vairāk iesaistās skolu dzīvē, atbalsta dzimstību, padara jūtīgākas institūcijas un sabiedrisko domu, lai sabiedrība spētu atvērties pret dzīvību. Par īstu paradoksu pāvests nosauca to, ka bērni, kas ir vislielākā kādas zemes investīcija un pirmais apstāklis nākotnes labklājībai, ģimenēm bieži vien kļūst par nabadzības cēloni tāpēc, ka tās tiek vāji atbalstītas un daudzi pakalpojumi izrādās neefektīvi.

Šo un citas problēmas pāvests aicināja risināt ar stingrību un tuvākmīlestību, rādot, ka jūtīgumam pret ģimenes tematiku nevar piespraust konfesionālu birku, lai varētu to apvainot par vienpusību.