Meklēt

Pope Francis visits the World Council of Churches Pope Francis visits the World Council of Churches 

Kopā iet, lūgties un strādāt, lai pasaulei ietic

Pēc pusdienām Bozē ekumeniskajā institūtā kopā ar Pasaules Baznīcu padomes līderiem, pāvests devās uz Ekumenisko centru. Šeit grieķu pareizticīgo metropolīta Gennadios un Apvienotās Metodistu kopienas bīskapes Mērijas Annas Svensones pavadībā viņš un kardināls Kurts Kohs ienāca “Visser Hooft” zālē, kur viņu sagaidīja Pasaules Baznīcu padomes centrālās komitejas locekļi, ekumeniskie delegāti, civilās autoritātes, kā arī Vatikāna delegācijas pārstāvji.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Svētais tēvs pateicās Pasaules Baznīcu padomes prezidentam Olavam Fiksem Tveitam un moderatorei Agnesei Abuomai par viņam veltītajiem sveiciena vārdiem, kā arī par uzaicinājumu ierasties, lai kopā atskatītos uz Pasaules Baznīcu padomes 70 gadu jubileju. Pāvests atzīmēja, ka Bībelē 70 gadi atgādina par piepildītu laiku, tā ir dievišķās svētības zīme. Svētajos Rakstos šis skaitlis nenorāda uz kvantitāti, bet paver kvalitatīvu apvārsni. Tas nemēra taisnību, bet atver durvis uz tuvākmīlestību bez robežām, kas spēj arī piedot bez robežām. Francisks teica, ka šī mīlestība ir tā, kas pēc daudziem kontrastu gadsimtiem ļauj būt kopā kā brāļiem un māsām, kas ir izlīguši un pateicīgi Dievam.

Pāvests pauda pateicību arī tiem, kas ekumenisko gājumu ir veikuši pirms mums, izvēloties piedošanas ceļu un atbildot uz Kunga aicinājumu “lai visi būtu viens”. Francisks cildināja viņu drosmi pagriezt vēstures virzienu, tās vēstures, kas veda pie savstarpējas neuzticības, atsvešināšanās, fragmentācijas.

Baznīcu Ekumeniskā padome ir dzimusi kā ekumeniskās kustības instruments. Pāvests pateicās brāļiem un māsām, kas darbojas šīs padomes ietvaros, lai veicinātu vienotību, bet, tai pašā laikā viņš izteica raizes par to, ka ekumenisms un misija, šķiet, vairs nav tik cieši saistīti ka šī gājuma sākumā. “Misionārā sūtība,” teica Francisks, “izriet no mūsu identitātes.” Viņš piebilda, ka Evaņģēlija sludināšana līdz zemes malām ir ierakstīta kristieša dabā. Protams, veids, kādā veikt šo misiju, atšķiras atkarībā no laika un vietas, un, diemžēl, atkārtojas arī kārdinājums sekot pasaulīgajai loģikai. Tāpēc vienmēr ir nepieciešams atcerēties, ka Kristus Baznīca aug pievilcības dēļ.

Kur slēpjas šī pievilcība? Pāvests norādīja, ka pievilcības spēks slēpjas dāvanā, kas iekaroja apustuļa Pāvila sirdi: “lai atzītu Kristu un Viņa augšāmcelšanās spēku, un Viņa ciešanu sadraudzību” (sal. Fil 3,10). Kristiešu vienīgais lepnums ir Dieva godības pazīšana Kristus vaigā. Tā ir dārgmanta, ko esam aicināti sniegt pasaulei. “Mēs nebūsim uzticīgi misijai, ja šo dārgmantu reducēsim tikai uz humānismu, kas ir piemērojams katrai pārejošai modei. Tāpat būsim slikti šīs dārgmantas sargi, ja baidoties no pasaulīgajiem izaicinājumiem, vēlēsimies to turēt apslēptu (sal. Mt 25,25). Svētais tēvs mudināja uz jaunu evaņģelizējošu sparu. Viņš pauda pārliecību, ka pieaugot misionārajam garam, pieaugs arī vienotība kristiešu starpā.

Uzrunas turpinājuma svētā Pētera pētecis pakavējās pie trim vārdiem, kas ietverti šīs tikšanās moto. Tie ir “iet”, “lūgties”, “strādāt kopā”. Vispirms “iet”. “Bet uz kurieni?” Pāvests nāca klajā ar ieteikumu sekot divkāršai kustībai, proti ieiešanai un iziešanai. Ieiet – tas nozīmē nemitīgi iet pretim centram, kas ir Jēzus. Iziet – iet pretim daudzajām mūsdienu eksistences perifērijām, kopā nesot Evaņģēlija dziedinošo žēlastību cietošajai cilvēcei.

Otrkārt, “lūgties”. Arī lūgšanā nevaram virzīties uz priekšu vieni. Jau Jēzus lūgšanā “Tēvs mūsu” ietvertie vārdi, liek mums saprast, ka neesam vieni, bet esam brāļi un māsas. Pāvests aicināja sev pajautāt: Vai lūdzamies cits par citu? Vai sekojam Kunga aicinājumam būt kā viens? 

Treškārt, “strādāt kopā”. Šai sakarā Francisks aplūkoja teoloģisko dialogu, kas noris caur dažādu institūciju, komisiju, izglītības iestāžu starpniecību, pieminot arī Šveicē esošo Bozē ekumenisko institūtu. Pie kopīgā darba pieder arī lūgšanas par kristiešu vienotību un daudzas, jo daudzas iniciatīvas, kas ir veltītas nabadzīgajiem, karu skartajiem, vajātajiem, sabiedrības atstumtajiem, tiem, kas cieš vides degradācijas dēļ.

 “Ja kāds kalpojums ir iespējams, tad kāpēc lai to neplānotu un neīstenotu kopā, sākot intensīvāka brālīguma pieredzi konkrētas tuvākmīlestības darbā?” jautāja pāvests uzrunas noslēgumā. Viņš aicināja palīdzēt cits citam kopā iet, lūgties un strādāt, lai ar Dieva palīdzību tiek stiprināta vienotība un lai pasaule ietic.

21 jūnijs 2018, 18:14