Pāvests apmeklēs Pasaules Baznīcu padomi Ženēvā
Inese Šteinerte - Vatikāns
Pasaules Baznīcu padomei kopš 1984. gada ir labas attiecības ar Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas kristīgajām kopienām. Tāpēc ir bijusi iespēja uzaicināt uz Šveici arī kristiešu delegāciju no Ziemeļkorejas.
Pasaules Baznīcu padomes mērķis ir vienotība starp kristiešiem, kā arī taisnības un miera veicināšana. Kā zināms, nav miera, ja nav taisnības. Šie divi elementi ir savstarpēji saistīti. Tāpēc padome īsteno vairākus projektus, lai veicinātu taisnību un mieru zemēs, kur to pietrūkst. Īpaša uzmanību šobrīd tiek veltīta Korejas pussalai, taču līdzīgi projekti tiek attīstīti arī Kolumbijā, Dienvidsudānā un Tuvajos Austrumos.
Pāvesta vizītes laikā uzmanības lokā būs arī migrācijas temats, jo īpaši bēgļu problemātika. No 350 Pasaules Baznīcu padomes loceklēm lielākā daļa pārstāv Āfrikas un Āzijas realitātes. No šiem kontinentiem daudzi bēgļi dodas uz Eiropu, kur reliģiskā ziņā galvenokārt ir pārstāvētas katoļu, pareizticīgo un protestantu kopienas. Kristieši par savu pienākumu uzskata palīdzēt tiem, kam ir nepieciešama palīdzība. Tāpēc jau ilgu laiku norit auglīga ekumeniska sadarbība dažādos vietējos līmeņos.
Bozē, Šveicē, darbojas ekumeniskais institūts. Kopš 2012. gada ekumenisko Bībeles hermeneutiku pēc Pontifikālās Kristiešu vienotības padomes ierosinājuma, šeit pasniedz priesteris no Nigērijas Lorenss Ivuamadi, kurš nesen ir izvēlēts par dekānu. Viņš stāsta, ka būdams katolis, cenšas sniegt dažādu zemju un kristīgo tradīciju studentiem zināšanas arī par Katoliskās Baznīcas nostāju ekumeniskajā gājumā, vēstures interpretācijā un teoloģiskajos jautājumos, vadoties pēc Vatikāna II koncila mācības. Bozē var smelties ne tikai akadēmiskās zināšanas, bet arī ik dienas gūt starpkonfesionālo pieredzi un iepazīties ar dažādām pasaules kultūrām, labāk iepazīt citam citu.
Cik svarīga ir pāvesta Franciska dalība ekumeniskajā dialogā? Profesors Ivuamadi atzīmē, ka Francisks runā uz vīriešu un sieviešu sirdīm, neraugoties uz konfesionālajām robežām. Viņš vēršas pie pareizticīgajiem, protestantiem, evaņģēlisko kopienu locekļiem un pie neatkarīgajām kristīgajām kopienām. Ar saviem vārdiem un žestiem viņš liecina par savu mīlestību uz visiem kristiešiem.
Bozē ekumeniskā institūta docētājs atceras, ka Pasaules Baznīcu padome ir izrādījusi arvien augošu interesi par sadarbību ar pāvestu Francisku un ar dažādiem Svētā Krēsla dikastērijiem. Pāvesta enciklika “Laudato si” ir kļuvusi par privileģētu avotu, kas pamudinājusi veikt pārdomas par radītā aizsardzību. Kopīgas intereses temats ir arī tā dēvētais “asiņu ekumenisms”, jeb dažādām kristīgajām kopienām piederošo kristiešu aizsardzība pret vajāšanām.
Bozē ekumeniskais institūts ar lielu pacilātību gaida Romas bīskapa vizīti. Visi studenti ir iesaistījušies tās sagatavošanas darbos. Par tradīciju ir kļuvis, ka studenti katru gadu viesojas Vatikānā, kur tiekas arī ar pāvestu.
Francisks ir trešais svētā Pētera pēctecis, kurš apmeklēs Pasaules Baznīcu padomi. Pāvils VI un Jānis Pāvils II to apmeklēja plašākas vizītes ietvaros, bet Franciska ierašanās Ženēvā ir veltīta tieši Pasaules Baznīcu padomes apmeklējumam. Viņš ierodas, lai kopā atzīmētu tās 70 gadu jubileju. “Ceru, ka viņa klātbūtne liks intensīvāk spīdēt gaismai, kurai viņa pontifikāts ir licis apgaismot ekumenisko galdu, kā arī stiprinās katoļu un arī nekatoļu pārliecību par to, cik svarīgi ir turpināt ceļu prtim redzamai kristiešu vienotībai,” saka docētājs Bozē ekumeniskaja institūtā Lorenss Ivuamadi.
Jautāts par to, kāda ir ekumeniskā situācija viņa dzimtajā Āfrikas kontinentā, profesors atzīst, ka Eiropā ekumenisms ir attīstījies daudz vairāk nekā Āfrikā. “Varbūt mūsos ir kārdinājums palikt ieslēgtiem savās mājās,” viņš saka. Tāpēc ir vajadzīgs rast drosmi, lai pavērtu jaunus dialoga ceļus. Kristiešiem tas palīdzētu kopīgi liecināt, pārvarēt izolāciju, kurai nav nekā kopīga ar kristīgo identitāti.
