Beta versija

Cerca

Vatican News
2018.06.25 Fondazione Gravissimum Educationis Pāvests tiekas ar fonda "Gravissimum Educationis" locekļiem  (Vatican Media)

Katoliskajai izglītībai ir jārēķinās ar nākamajām paaudzēm

“Katoliskajai izglītībai ir jārēķinās ar nākamajām paaudzēm, neaizmirstot pagātnes saknes un sadzīvi starp dažādu tautu, kultūru, tradīciju un reliģiju pilsoņiem,” teica pāvests pirmdien, 25. jūnijā pieņemot audiencē fonda “Gravissimum Educationis” locekļus.

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Fondu Francisks nodibināja 2015. gada 28. oktobrī, apritot 50. gadskārtai kopš iznāca Vatikāna II koncila deklarācija ar tādu pašu nosaukumu. Šais dienās fonda locekļi piedalās sanāksmē par tematu “Izglītot un pārveidot”. Pāvests uzsvēra, ka tikai mainot pieeju izglītībai, var mainīt pasauli. Viņš atzīmēja, ka izaicinājumi, kas tiek mesti mūsdienu cilvēkam, ir globāli  daudz plašākā nozīmē, nekā bieži tiek uzskatīts. Katoliskā izglītība neaprobežojas ar plašāka skatījuma formāciju, kas spēj aptvert vistālākās realitātes. Tā apzinās arī, ka mūsdienu cilvēka morālā atbildība sniedzas tālāk par laiku, jo šodien izdarītā izvēle atspoguļojas uz nākamajām paaudzēm.

Pāvests aicina veidot skolu un universitāšu tīklu, “likt tās kopā”, lai nostiprinātu izglītības un pētniecības iniciatīvu, bagātinoties ar katrai personai piemītošajiem “spēcīgākajiem punktiem”, lai panāktu efektivitāti intelektuālā un kultūras līmenī. Francisks paskaidro, ka veidot tīklu, nozīmē radīt tikšanās un dialoga vietas gan izglītības iestāžu iekšienē, gan arī ārpusē, ar pilsoņiem, kas nāk no citām kultūrām, tradīcijām un reliģijām, lai kristīgais humānisms spēj iepazīt mūsdienu cilvēces universālos apstākļus.

Bez tam, pāvests aicina veidot skolas par izglītojošām kopienām, kurās pasniedzējus un studentus vienotu dzīves un pieredzes programma, lai dažādas paaudzes spētu savstarpēji mijiedarboties un cita citai palīdzēt. Francisks norādīja, ka tas ir nepieciešams, lai nepazaudētu saknes.

Atsaucoties uz apustulisko pamudinājumu “Evangelii gaudium”, pāvests aicināja neļaut nolaupīt cerību, pozitīvā veidā uztvert sociālos pārveidojumus, paturot prātā pestīšanas apsolījumu, lai spētu dāvāt cerību mūsdienu globālajai pasaulei.

“Globalizācija bez cerības un bez vīzijas ir pakļauta ekonomisko interešu nosacījumiem, kas bieži vien ir tālu no pareizas izpratnes par kopējo labumu. Tā viegli rada sociālo spriedzi, ekonomiskos konfliktus, ļaunprātīgu varas izmantošanu. Globālajai pasaulei ir jāpiešķir “dvēsele” caur intelektuālo un morālo firmāciju, kas spēj veicināt visu labo, ko nes globalizācija un labot to, kas ir negatīvs.”

Svētais tēvs aicina attīstīt integrālu ekoloģiju. Viņš izsaka priekšlikumu labot dažus patēriņa un ražošanas mehānismus, izvairīties no atmešanas kultūras, ko izsauc aizvien progresīvāka tehnoloģiju attīstība.

Studentiem un pētniekiem pāvests liek sekot trim būtiskiem kritērijiem: identitātei, kvalitātei un kopējam labumam. Pirmais prasa korektu pieeju un misijas kontinuitāti Baznīcas izveidotajās un vadītajās skolās, universitātēs, pētniecības centros. Kas attiecas uz kvalitāti, pāvests to sauc par “drošu lāpu”, lai apgaismotu katru studiju, pētniecības un izglītības iniciatīvu. Savukārt, kopējā labuma mērķi mūsu sabiedrībā, ko iezīmē sadzīve starp dažādu tautu, kultūru, tradīciju un reliģiju cilvēkiem, Svētais tēvs atzīst par grūti definējamu. Viņš aicina paplašināt kopējā labuma apvāršņus, visus izglītojot par piederību vienai cilvēku saimei.

25 jūnijs 2018, 17:19