Nešķiramā saistība starp ētiku un ekonomiskajām sistēmām
Inese Šteinerte - Vatikāns
Francisks atzīmēja, ka šodien, kad ir pagājis gadsimta ceturksnis, fonda ieguldījums ir vajadzīgs vēl vairāk, jo sociālie un finansu izaicinājumi, kas tiek uzlikti starptautiskajai kopienai, ir kļuvuši vēl sarežģītāki un savstarpēji saistītāki.
“Ir nenoliedzami, ka pašreizējās grūtības un krīze ekonomiskajā sistēmā ir saistītas ar ētisko dimensiju, tās ir saistītas ar egoisma un izslēgšanas mentalitāti, kas ir vedusi pie atmešanas kultūras, kas ir akla pret ievainojamāko personu cilvēcisko cieņu,” teica pāvests. Viņš norādīja, ka to var redzēt aizvien augošajā “vienaldzības globalizācijā” pret morālajiem izaicinājumiem, ar kuriem ir aicināta rēķināties cilvēku saime.
Francisks atgādināja par daudzajiem šķēršļiem, kas traucē integrālai daudzu brāļu un māsu attīstībai ne tikai materiāli nabadzīgajās zemēs, bet aizvien vairāk arī tajās, kur valda pārbagātība. Svētais tēvs domās pakavējās arī pie ētiskajiem jautājumiem, kas ir saistīti ar migrācijas kustību pasaulē.
Fonda “Centesimus Annus Pro Pontefice” locekļiem pāvests teica, ka viņiem ir uzticēta svarīga loma, proti, nest Evaņģēlija vēsts gaismu uz šīm neatliekamajām cilvēku vajadzībām un palīdzēt Baznīcai pildīt šo būtisko savas misijas aspektu. Caur nemitīgu darbu ar ekonomikas un finansu līderiem, tāpat arī ar arodbiedrību vadītājiem un citiem sabiedriskā sektora atbildīgajiem, fonds cenšas panākt, lai katrai ekonomiskajai aktivitātei piemītošā sociālā dimensija tiktu adekvāti īstenota un veicināta praksē.
Tāpat kā mākslīgi radīta šķelšanās ir notikusi starp zinātni un ticību, līdzīgā veidā tā attīstās arī starp mūsu ticības tradīciju ētisko doktrīnu un pašreizējām biznesa darījumu interesēm – atzīmēja pāvests. Viņš aicināja ievērot, ka starp peļņu un sociālo atbildību ir jānotiek dabiskai apritei. Izdarot iepriekšteiktā kopsavilkumu, Francisks teica, ka sociālo un ekonomisko attiecību ētisko dimensiju sociālajā dzīvē un darbībā nav iespējams ienest no ārpuses. Tas ir ilgtermiņa darbs, kas prasa katras personas un katras institūcijas iesaistīšanos.
Gadskārtējai konferencei, kurā piedalās fonda “Centesimus Annus Pro Pontefice” locekļi, šoreiz dots nosaukums “Jaunās politikas un jaunie dzīves stili digitālajā ērā”. Viens no izaicinājumiem, kas ir saistīti ar šo tematiku, ir draudi, ar kuriem ģimenes saskaras nedrošu darba iespēju, kā arī revolucionāro digitālās kultūras nesto izmaiņu dēļ.
“Kā ir parādījusi gatavošanās Sinodei par jauniešiem,” teica pāvests, “šī ir izšķirošā vide, kurā Baznīcas solidaritāte ir nepieciešama efektīvā veidā.” Tai Francisks pašā laikā norādīja, ka fonda devumam ir privileģēta loma Baznīcas uzmanībā pret jauniešu un ģimeņu nākotni. Bez tam, tā ir aktivitāte, kurā īpaša nozīme ir ekumeniskajai sadarbībai. Svētais tēvs teica, ka par šādas kopējas sadarbības izcilu zīmi kalpo Konstantinopoles ekumeniskā patriarha Bartolomeja piedalīšanās fonda “Centesimus Annus Pro Pontefice” konferencē.
Uzrunas noslēgumā pāvests atzīmēja, ka daloties zināšanās un pieredzē, un iepazīstinot ar Baznīcas Sociālās mācības bagātību, fonds palīdz formēt politisko, sociālo un ekonomisko līderu sirdsapziņas. Pāvests aicināja būt neatlaidīgiem šai darbā, kas ļauj veidot globālu ekonomiskā taisnīguma, vienlīdzības un visus ietverošu kultūru.
