PĀVESTS

Dievs nekad neatstāj savus bērnus

Trešdienas, 9. maija, vispārējās audiences laikā pāvests turpināja katehēžu ciklu par Kristības sakramentu. Šoreiz viņš pievērsās ūdenī iegremdēšanas ritam, kas simbolizē atdzimšanu. Tā kā līdz ar Kristību mēs saņemam "neizdzēšamu zīmogu", tad mēs visu savu dzīvi esam Dieva bērni – norādīja Francisks.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Skaidrojot iegremdēšanas rita nozīmi, pāvests uzsvēra, ka līdz ar Kristību mums paveras ceļš nevis uz pasaulīgo, bet augšāmcelšanās dzīvi. Kāpēc minētais rits ir tik svarīgs? Patiesi, tas ir centrālais Kristības rits. Apustulis Pāvils šai sakarā raksta: "Vai jūs nezināt, ka mēs visi, kas esam kristīti Jēzū Kristū, esam kristīti Viņa nāvē? Jo mēs Kristībā līdz ar Viņu esam apbedīti nāvei, lai, kā Kristus caur Tēva godību uzcēlās no miroņiem, tāpat arī mēs dzīvotu atjaunotajā dzīvē" (Rom 6, 3-4).

Pateicoties Kristībai, mēs esam Dieva bērni

Francisks paskaidroja, ka Kristības avotā mēs kopā ar Kristu izdzīvojam Lieldienas. Tai brīdī tiek apbedīts vecais, kārību

samaitātais, cilvēks (sal. Ef 4, 22) un dzimst jauns cilvēks. Kristības ūdenī mēs piedzimstam no jauna.

Ja vecāki mūs dzemdināja dzīvei šinī pasaulē, tad Baznīca mūs dzemdina mūžīgajai dzīvei. Mums, kas esam atdzimuši ūdenī un Svētajā Garā, Tēvs klusi čukst: "Tu esi mans mīļotais dēls. Tu esi mana mīļotā meita". Francisks paskaidroja, ka mēs esam un vienmēr būsim Dieva bērni – pat tad, ja nomaldīsimies savos grēkos un attālināsimies no Dieva. Mēs aizvien būsim Dieva bērni, jo līdz ar Kristību mūsos tika iespiests neizdzēšamais zīmogs. Šis zīmogs, patiešām, saglabājas, tāpēc ka Dievs nekad neatstāj savus bērnus. To Svētais tēvs īpaši uzsvēra:

“Kristības zīmogs nekad netiek pazaudēts! 'Tēvs, bet kā ir, ja kāds kļūst par laupītāju, slepkavu, pieļauj visādas citādas netaisnības? Vai tad šis zīmogs neizzūd?' Nē! Tas ir apkaunojoši, ka Dieva bērns dara tādas lietas, taču zīmogs nekad neizzūd. Lai kā cilvēks rīkotos, viņš aizvien ir Dieva bērns, jo Dievs nekad neatstāj savus bērnus. Vai jūs to sapratāt? Dievs nekad neatstāj savus bērnus!”

Līdz ar Kristību, mēs esam vienoti ar Kristu un piederam Baznīcai

Pēc iegremdēšanas ūdenī (vai arī – ūdens liešanas uz pieres) un Vissvētākās Trīsvienības piesaukšanas, priesteris apzīmē jaunkristīto ar svēto eļļu. Šis žests simbolizē to, ka Kristība mūs "pielīdzina Kristum" un "inkorporē Viņa Miesā" jeb Baznīcā.

Saņemot Kristību, mēs kļūstam par Dieva mīlestības lieciniekiem

Saņemot šo pirmo sakramentu, mēs visi tiekam konsekrēti par "priesteriem, praviešiem un karaļiem" un aicināti piedalīties Kristus karaliskajā un pravietiskajā priesterībā. Tātad, kristīgā aicinājuma būtība pastāv tanī, ka mēs Baznīcā dzīvojam vienotībā ar Kristu un piedalāmies Viņa pestīšanas misijā, nesot paliekošus augļus. Ņemt dalību Kristus priesterībā nozīmē veltīt sevi Dievam kā Viņam patīkamu upuri, liecinot par Viņu ar savu ticības un mīlestības piepildītu dzīvi un kalpojot citiem pēc paša Kunga parauga.

Svētā tēva balss