Apzīmēt sevi ar krusta zīmi ne vien briesmu, bet arī citos ikdienas dzīves brīžos
Jānis Evertovskis - Vatikāns
Kristāmā apzīmēšana ar krusta zīmi ir viena no Kristības rita sastāvdaļām. Taču pašā sākumā tiek prasīts kandidāta vārds, jo ar vārdu ir saistīta personas identitāte. Tad, kad stādāmies kādam priekšā, mēs uzreiz pasakām savu vārdu. Pretējā gadījumā, mēs būtu anonīmi un nepazīstami. Francisks atgādināja, ka Dievs katru no mums sauc savā vārdā. Lai kur mēs atrastos, Viņš mūs mīl katru personīgi.
Līdz ar kristību mēs saņemam personīgu aicinājumu dzīvot kristieša cienīgu dzīvi – skaidroja Svētais tēvs. Kristība ietver
sevī arī personīgu atbildi. Tā ir mana personīgā atbilde. Es nevaru to no kāda aizņemties, veicot "copy and paste". Visa kristīgā dzīve sastāv no aicinājumiem un atbildēm. Dievs turpina izrunāt mūsu vārdu visas mūsu dzīves garumā. Viņa aicinājums atskan tūkstošos veidu. Viņš mūs aicina kļūt aizvien līdzīgākiem Viņa Dēlam Jēzum. Tātad, vārdam ir liela nozīme, ļoti liela nozīme – uzsvēra Francisks.
Vecāki jau pirms bērna dzimšanas domā, kādu vārdu viņam dos. Bērnam būs sava identitāte. Līdz ar Kristību viņš kļūs par Dieva bērnu. Pāvests atgādināja, ka tas, ka mēs esam kristieši, ir Dieva dāvana. Ticību nevar nopirkt. To varam lūgt un saņemt. Mēs varam lūgt: "Kungs, dāvā man ticības dāvanu". Kristība ir ticības sakraments. Katehumenu formācija un vecāku sagatavošana, kā arī Dieva Vārda klausīšanās Kristības sakramenta svinēšanas brīdī palīdz mums uzmodināt sevī ticību un atbildēt Dieva Vārdam.
Tad, kad tiek kristīti pieaugušie, viņi paši izsaka vēlmi saņemt Kristības dāvanu. Bērnu vietā to dara vecāki un krustvecāki. Šīs svinēšanas laikā notiek dialogs starp bērnu vecākiem vai pieaugušajiem kristāmajiem un Baznīcu. No vienas puses, tiek izteikta griba saņemt Kristības sakramentu, no otras, saskaramies ar Baznīcas nodomu to svinēt. Tā visa izpausme ir krusta zīme, ar ko sakramenta administrētājs un vecāki apzīmē bērna pieri. Krusta zīme ir Kristus zīmogs, ar kuru tiek apzīmēts cilvēks, kurš no šī brīža piederēs Kristum un būs saņēmis Kristus nopelnītās pestīšanas žēlastību.
Šajā kontekstā Francisks izdarīja nelielu atkāpi un kārtējo reizi atgādināja, lai vecāki, vecvecāki, krustvecāki mācītu bērniem jau no agras bērnības apzīmēt sevi ar krusta zīmi. Svarīgi to darīt kārtīgi, jo tādā veidā mēs atkārtojam to, kas notika Kristībā – viņš sacīja. Ja to iemācīsim kamēr bērni vēl mazi, tad viņi to darīs arī vēlāk, būdami pieauguši.
Krusts ir mūsu atšķirības zīme. Tas atklāj, kas mēs esam. Mūsu runāšana, domāšana, skatiens un rīcība ir krusta zīmes jeb Jēzus mīlestības iezīmēta. Bērniem tiek apzīmēta piere, bet pieaugušajiem – arī ausis, acis, lūpas, krūtis un pleci, lai tie dzirdētu Kunga balsi, saskatītu Dieva vaiga spožumu, atbildētu Kunga Vārdam, lai ticētu un lai Kristus mājotu viņu sirdī, un lai spētu nest Kristus saldo jūgu.
