Meklēt

Bez skaistuma nevar izprast Evaņģēliju. Pāvests lūdzas par māksliniekiem

Ceturtdienas, 7. maija, rīta Svētajā Misē pāvests atgriezās pie māksliniekiem un lūdza viņiem Dieva svētību. Homīlijā viņš atgādināja, ka kristietim vajadzētu apzināties savu piederību izvēlētajai Dieva tautai. Citādi viņš var piedzīvot bīstamas novirzes – iekrist dogmatismos, morālismos, ieslēgties elitārās grupās.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Iesākot dievkalpojumu, Francisks pievērsās māksliniekiem:

Vakar saņēmu vēstuli no kādas mākslinieku grupas. Viņi pateicās par to, ka iepriekš par viņiem lūdzāmies. Es gribētu lūgt, lai Kungs viņus svētī, jo mākslinieki palīdz mums saprast, kas ir skaistums. Pretējā gadījumā, bez skaistā mēs nevarētu izprast Evaņģēliju. Lūgsimies vēlreiz par māksliniekiem.

Kad apustulis Pāvils, ieradies Antiohijā, sinagogā sludina, ka Jēzus ir gaidītais Pestītājs, viņš skaidro Izraēļa tautas vēsturi (sal. Apd 13, 13-25) – norādīja pāvests. Pāvils pievēršas pestīšanas vēsturei. Kas slēpjas aiz Jēzus? Vesela vēsture. Izvēlētās tautas vēsture.

Šajā sakarā Francisks uzsvēra, ka, protams, kristietība ir doktrīna jeb mācība, bet tā nav tikai doktrīna. Tas ir arī stāsts par Dieva apsolījumiem, Dieva derību, tautas izvēlēšanu, un uz doktrīnu jāraugās šī stāsta, šīs vēstures ietvarā. Kristietība arī nav tikai ētika. Jā, tā ietver sevī morāles principus, bet kristīgā dzīve nav tikai šo principu ievērošana. Tā ir kas vairāk. Bez tam, kristieši nav nekāda elitārā grupa. “Es piederu tādai un tādai institūcijai, es piederu šai kustībai, kas ir labāka par tavējo…”. Nē, tā nav kristietība. Būt kristietim nozīmē piederēt Dieva brīvi izvēlētajai tautai – skaidroja pāvests. Ja mēs to neapzināsimies, iekritīsim maldos, domāsim, ka tikai mēs būsim izglābti, un atmetīsim citus. Ja mums nav šīs apziņas, mēs neesam īsti kristieši.

Mums šī pestīšanas vēsture ir jānodod tālāk. Tajā ir bijuši svētie un grēcinieki. Tajā ietilpst visi cilvēki. Tā dēvētais “pūlis”, kas sekoja Jēzum, apzinājās šo piederību Dieva tautai. Turpretī tā sauktais kristietis, kuram nav šīs apziņas vai nojautas, nav īsts kristietis, jo viņš domā, ka var būt attaisnots bez piederības šai tautai.

Francisks uzsvēra, ka kristiešu visbīstamākā novirze bija un joprojām ir šīs piederības tautai aizmiršana. Kad tiek aizmirsta šī piederība, tad parādās visādi dogmatismi, morālismi, elitiskie grupējumi utt. Pāvests aicināja lūgties, lai Kungs mums palīdz saglabāt šo apziņu. Marija izdziedāja šo piederību savā “Magnificat” un Zaharijs  - “Benedictus” dziedājumā. Tajos ir ietverta vēsture. Apzināties šo piederību Dieva tautai, kurai kopā piemīt “ticības pārdabiskā izpratne” un kura šai ziņā ir nemaldīga.

07 maijs 2020, 10:50
Lasīt visu >