Meklēt

Francisks lūdzas par pandēmijas upuru mūžīgo mieru. Nav ticības bez iekšējas brīvības

Otrdienas, 5. maija, rīta Svētajā Misē pāvests lūdzās par Covid-19 upuriem. Daudzi no viņiem nomira vienatnē, nesaņēmuši savu dārgo tuvinieku glāstus. Daudziem nebija pat atvadīšanās ceremonijas. Homīlijā Francisks nosauca dažus mūsu dzīves stila un rīcības elementus, kas mūs dara iekšēji nebrīvus. Tā ir materiālā verdzība, cietsirdība, klerikālisms, acēdija, pasaulīguma gars. Šī nebrīve ir šķērslis ceļā pie Jēzus.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Iesākot dievkalpojumu, Svētais tēvs sacīja:

Šodien lūgsimies par mirušajiem, pandēmijas upuriem. Viņi nomira vienatnē, nomira bez savu dārgo tuvinieku glāsta. Daudziem no viņiem nebija pat bēru. Lai Kungs viņus pieņem savā godībā.

Homīlijā pāvests komentēja šīs dienas Evaņģēlija fragmentu (sal. Jņ 10, 22-30), kurā lasām, ka jūdi prasa Jēzum, lai Viņš atklāti tiem pasaka, vai ir Kristus. Taču Kungs viņiem atbild: “Es jums sacīju, bet jūs neticat. Darbi, ko es daru mana Tēva vārdā, liecina par mani. Bet jūs neticat, jo nepiederat manām avīm”.

Francisks atzina, ka šie vārdi izsauc mūsos šaubas un jautājumus. Kā ir ar mani? Vai es ticu? Kas ir tas, kas liek man apstāties Jēzus durvju priekšā? Viņš norādīja uz dažiem šķēršļiem, kas arī mums, kuri piederam Jēzus ganāmpulkam, tomēr traucē nākt pie Jēzus un pieaugt Viņa pazīšanā.

Pirmais šķērslis ir bagātības. Vai tad mums būtu jādzīvo trūkumā? Nē – atbildēja pāvests. Taču mums nevajadzētu kļūt par materiālo lietu vergiem, nevajadzētu dzīvot bagātību dēļ, jo bagātības ir “kungs”, bet, kā zinām, mēs nevaram kalpot diviem kungiem.

Otrs šķērslis ir cietsirdība. Tas pats sakāms par pārmērīgu stingru likuma saprašanu jeb kalpošanu likuma burtam. Jēzus par to norāj farizejus un likuma zinātājus. Tā vairs nav nekāda uzticība. Uzticība ir Dieva dāvana, bet cietsirdība un stingrība ir savas drošības meklēšana – skaidroja Francisks. Šajā kontekstā viņš pastāstīja kādu atgadījumu iz dzīves. Kāda sieviete, kas sestdienas pēcpusdienā piedalījās laulības ceremonijā, viņam jautāja, vai piedalīšanās šajā Misē bija derīga kā svētdienas Mise. Tā kā Svēto Rakstu lasījumi tomēr atšķīrās, viņa baidījās, vai nav smagi sagrēkojusi. Pāvests piebilda, ka šī sieviete bija kādas ekleziālās kustības locekle… “Stingrība”, viņš sacīja. “Tā mūs attālina no Jēzus gudrības; tā tev atņem brīvību. Un daudzi gani pastiprina ticīgo dvēselēs šo stingrību, un tā tiem neļauj ienākt pa Jēzus durvīm”.

Vēl viens šķērslis ir acēdija. Svētais tēvs to aprakstīja kā sava veida pagurumu, kas mums atņem vēlēšanos iet uz priekšu un padara mūs remdenus.

Cits šķērslis ir klerikālisms, tas ir, kad gans nostājas Jēzus vietā, kad viņš saka: “Tas ir tā, tā un tā, un ja tu tā nedarīsi, tu nedrīkstēsi ienākt”. Klerikālisms atņem ticīgajiem ticības brīvību. Tā ir slimība, nesmuka slimība Baznīcā – uzsvēra pāvests.

Visbeidzot, Francisks pieskārās pasaulīgumam kā vēl vienam šķērslim, kas mums neļauj aizvien labāk iepazīt Jēzu. Runa ir par atdzišanu ticībā. Pietiek padomāt par to, kā dažās draudzēs tiek svinēti sakramenti, cik ļoti šīs svinības ir pasaulīgā gara pārņemtas. Līdz ar to tur vairs nevar saskatīt Jēzus klātbūtnes žēlastību – atzina Svētais tēvs.

Viņš piebilda, ka visā iepriekšminētajā pietrūkst brīvības. Taču ja nav brīvības, nav iespējams sekot Jēzum. Dažreiz, protams, mēs savā “brīvībā” aizejam pārāk tālu un paslīdam, bet vēl sliktāk ir paslīdēt jau pirms nekā vispār sākt iet pie Jēzus – uzsvēra pāvests. Noslēgumā viņš lūdzās, lai Kungs mūs apgaismo, ka mēs ieskatītos sevī un spētu redzēt, vai esam brīvi, lai ietu pie Jēzus un kļūtu par Viņa ganāmpulka avīm.

Svētās Mises beigās Francisks aicināja ticīgos uz garīgo komūniju un lūdzās: “Mans Jēzu, es ticu, ka Tu esi reāli klātesošs Vissvētākajā altāra Sakramentā. Es mīlu Tevi vairāk par visu un vēlos, lai Tu ienāktu manā dvēselē. Tā kā šobrīd es nevaru Tevi pieņemt sakramentāli, nāc manā sirdī vismaz garīgi. Un it kā Tu būtu jau atnācis, es Tevi skauju un visā vienojos ar Tevi. Neļauj man no Tevis nekad šķirties.” Pēc adorācijas un svētības ar Vissvētāko Sakramentu tika ieskandināta mariāniskā antifona “Debesu Karaliene”, kas tiek dziedāta Lieldienu laikā.

05 maijs 2020, 10:51
Lasīt visu >