Lai Eiropa ir aizvien vienotāka! Lūgties nozīmē cīnīties ar Dievu

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Iesākot Lieldienu 5. svētdienas dievkalpojumu, Svētais tēvs pievērsās Eiropai:

Šajās divās iepriekšējās dienās, iekrita divi piemiņas notikumi – Roberta Šūmaņa deklarācijas 70. gadskārta, kas bija sākums Eiropas Savienībai, un arī Otrā pasaules kara beigu piemiņas gadadiena. Šodien lūgsim Kungu par Eiropu, lai tā kļūst aizvien vienotāka, lai pieaug šajā brālīgajā vienotībā, lai visas tautas kļūst vienotākas dažādībā.

Homīlijā pāvests koncentrējās uz lūgšanu. Komentējot šīs dienas Evaņģēlija fragmentu (sal. Jņ 14, 1-12), kurā Jēzus saka, ka tas, kurš Viņam tic, arī darīs tos darbus, ko Viņš dara, un vēl lielākus darīs, Francisks norādīja, ka šis fragments ir paziņojums par uzkāpšanu pie Tēva. Tēvs ir vienmēr klātesošs Jēzus dzīvē. Jēzus parāda, ka paļāvībai uz Viņu ir milzīga nozīme. Paļāvīgai lūgšanai piemīt visvarens spēks. Pāvests atgādināja, ka lūgšanā mums ir jābūt drosmīgiem. Ābrahams un Mozus “tirgojās” ar Dievu. Viņi bija drosmīgi.

Pievēršoties pirmajam lasījumam no Apustuļu darbu grāmatas (sal. 6, 1-7), pāvests atgādināja, ka bīskapa galvenie uzdevumi ir lūgšana un sludināšana. Bīskaps ir pirmais, kuram drosmīgi jāiet pie Tēva un jālūdzas par savu tautu, kura, savukārt, mācās lūgties no bīskapa. Tieši pateicoties lūgšanai, var ritēt uz priekšu Baznīcas dzīve. Skumji redzēt labus bīskapus visu laiku skrienam uz visām pusēm – atzina Francisks. Pirmo vietu viņiem ir jāierāda lūgšanai. Lūgšana nodrošina pieeju pie Tēva. Baznīca apzinās, ka bez tās šī pieeja nevarētu pastāvēt.