Meklēt

Vatican News
2020.04.25 Messa Santa Marta

Svētais tēvs lūdzas par tiem, kuri apbedī mirušos

Sestdienas, 25. aprīļa, rīta Svētās Mises laikā pāvests lūdzās par tiem, kuri izvada pēdējā gaitā šīs pandēmijas upurus. Homīlijā viņš uzsvēra, ka katrs kristietis ir misionārs. Tā gan nav nodarbošanās ar prozelītismu, bet dzīve saskaņā ar ticību un kalpošana.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Šodien Baznīca svin svētā evaņģēlista Marka svētkus. Iesākot Euharistiju, Francisks sacīja:

Šodien kopā lūgsimies par tiem, kuri apbedī mirušos. Viņu darbs ir ļoti sāpīgs, ļoti skumjš, un viņi tik tuvu izjūt ar šo pandēmiju saistītās ciešanas. Lūgsimies par viņiem.

Homīlijā pāvests komentēja šīs dienas Evaņģēlija fragmentu (Mk 16, 15-20), kurā aprakstīta Jēzus parādīšanās mācekļiem pēc augšāmcelšanās. Jēzus liek viņiem iet pa visu pasauli un sludināt Evaņģēliju visai radībai, kā arī pavēstī, ka tos, kuri ticēs, pavadīs dažādas zīmes. Tie Viņa vārdā izdzīs ļaunos garus, runās jaunās valodās, ņems rokās čūskas, un, ja ko indīgu būs iedzēruši, tas viņiem nekaitēs. Slimajiem viņi uzliks rokas, un tiem kļūs labi. Pateicis šos vārdus, Jēzus uzkāpj Debesīs, kur sēž pie Dieva labās rokas.

Ticība ir vai nu misionāra, vai tā vispār nav ticība – norādīja pāvests. Ticība nav tikai man, lai tikai es varētu augt. Tā ir gnostiķu herēzija. Ticība tiek tālāk nodota īpaši ar savas dzīves liecību. Tam, kuram ir ticība, ir jāiziet no sevis un jāparāda to “sociāli”. Francisks piebilda, ka tas nav prozelītisms. Runa ir par dzīvi saskaņā ar ticību, par liecināšanu, kalpojot. Pirms nekā kaut ko teikt, mums jāapliecina ticība ar saviem darbiem. Ticība netiek nodota tāpēc, lai pārliecinātu, bet lai pasniegtu otram lielu dārgumu – uzsvēra pāvests. Ticība tiek nesta tālāk ar pazemību, kā teikts pirmajā lasījumā (sal. 1 Pēt 5, 5-14). Ticības tālāknodošanā vienmēr ir Kungs, bet ideoloģiju tālāknodošanā “figurē” “skolotāji”. Svētais tēvs lūdzās, lai Kungs mums palīdz izdzīvot ticību ar atvērtu sirdi, lai tā ir caurspīdīga un ved citus pa pestīšanas ceļu.

Euharistijas svinības noslēdzās ar adorāciju un ar svētību ar Vissvētāko Sakramentu. Pāvests aicināja ticīgos uz garīgo komūniju. Viņš lūdzās: “Pie Tavām kājām, ak, mans Jēzu, es krītu ceļos un dāvāju savu nožēlas pārņemto sirdi, kas dziļi pazemojas savā nebūtībā un Tavā klātbūtnē. Es pielūdzu Tevi Tavas mīlestības sakramentā un gribu Tevi pieņemt savā trūcīgajā mājoklī, ko Tev piedāvā mana sirds. Gaidot, kad varēšu piedzīvot sakramentālās komūnijas laimi, es vēlos, lai Tu man piederi garīgi. Nāc pie manis, ak, mans Jēzu, lai es nāku pie Tevis. Lai Tava mīlestība aizdedzina visu manu būtni dzīvei un nāvei. Es ticu uz Tevi, ceru uz Tevi, mīlu Tevi. Lai notiek!”

Pirms atstāt kapelu, kas ir veltīta Svētajam Garam, tika ieskandināta senā mariāniskā lūgšana “Debesu Karaliene”.

25 aprīlis 2020, 08:29
Lasīt visu >