Pāvests lūdzas par noskumušajiem un atgādina, ka Jēzus vienmēr ir ar mums
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Iesākot dievkalpojumu, Svētais tēvs sacīja:
Šodien, šajā Misē, lūgsimies par visiem tiem cilvēkiem, kuri cieš skumjas tāpēc, ka ir vieni, vai tāpēc, ka nezina, kāda nākotne viņus sagaida, vai tāpēc, ka nevar vairs uzturēt ģimeni, jo nav naudas, nav darba. Tik daudz cilvēku cieš skumjas. Par viņiem šodien lūgsimies.
Homīlijā pāvests komentēja Lūkasa evaņģēlija fragmentu par Emmausas mācekļiem (sal. 24, 13-35). Tajā stāstīts, kā Jēzus satiekas ar viņiem un kā tie atpazīst Kungu pie maizes laušanas.
Kristietība ir satikšanās ar Jēzu – uzsvēra Francisks. Kristietis ļauj, lai Kungs viņu satiek. Mūsos jau kopš dzimšanas ir nemiera sēkla, pat ja mēs to neapzināmies. Mūsu sirds tiecas uz Dievu. Mēs slāpstam pēc Dieva, ilgojamies Viņu satikt. Mēs meklējam Viņu, taču bieži vien to darām, ejot pa nepareiziem ceļiem. Taču Dievs tik ļoti ilgojas mūs satikt, ka sūta mums pretī Jēzu. Jēzus nāk remdēt šo mūsu iekšējo nemieru.
Lasot minēto Evaņģēlija fragmentu, varam ievērot, ka Jēzus ņem vērā mūsu tempus, mūsu ceļu. Viņš ir pacietīgs Dievs – sacīja pāvests. Viņš iet mums līdzās, uzklausa mūsu raizes, ieklausās mūsu nemierīgajā sirdī. Viņš to labi pazīst. Jēzum patīk klausīties, kā mēs runājam. Viņš nepieliek soli, nesteidzas. Viņš ir pacietīgs.
Jēzus iet vienā solī ar vislēnāko cilvēku. Viņš klausās, atbild, skaidro tik, cik tas ir nepieciešams. Mēs satiekam savā ceļā Jēzu pat vistumšākajos savas dzīves brīžos. Viņš mūs pavada, jo grib mūs satikt. Tāpēc sakām, ka kristietības kodols ir satikšanās ar Jēzu – skaidroja pāvests. Daži Viņu satiek, to nemaz nepamanot. Žēlastības dzīve sākas tad, kad satiekam Jēzu. Noslēgumā Francisks lūdzās, lai Kungs mums dāvā žēlastību Viņu satikt un apzināties, ka Viņš soļo mums līdzās arī vistumšākajos mūsu dzīves brīžos. Viņš ir mūsu ceļabiedrs.
