Pāvests lūdzas par baiļu pārņemtajiem vientuļajiem sirmgalvjiem

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Lieldienu oktāvas trešdienā Svētais tēvs Euharistijas sākumā sacīja:

Šodien lūgsimies par vecajiem ļaudīm, īpaši par tiem, kuri atrodas izolācijā vai pansionātos. Viņiem ir bail, viņi baidās nomirt vientulībā. Viņi izjūt šo pandēmiju kā kaut ko agresīvu. Viņi ir mūsu saknes, mūsu vēsture. Viņi mums dāvāja ticību, atstāja tradīciju, piederības sajūtu tēvijai. Lūgsimies par viņiem, lai Kungs viņiem ir līdzās šajā laikā.

Homīlijā Francisks komentēja pirmo lasījumu no Apustuļu darbu grāmatas par to, kā Dievs, pateicoties Pētera lūgšanai “Jēzus Kristus vārdā”, izdziedina no dzimšanas klibo vīru (sal. Apd 3, 1-10), un Evaņģēlija fragmentu par Emmausas mācekļiem, ar kuriem iet kopā Jēzus un izskaidro viņiem savas nāves noslēpumu (sal. Lk 24, 13-35). Abi mācekļi Viņu uzņem savās mājās un ierauga, ka tas ir Kungs, tikai tad, kad Viņš lauž maizi.

Pāvests atgādināja, ka Dievs ir uzticīgs saviem apsolījumiem. Viņš ir līdzās savai tautai kā Pestītājs. Viņš ir ar to pacietīgs. Viņš to pacietīgi uzklausa, vada un pakāpeniski visu izskaidro. Svētais tēvs uzsvēra, ka Kunga uzticība ir mūsu visu prieka un līksmības avots, kā tas bija izdziedinātajam klibajam vīram. Kunga uzticība sasilda mūsu sirdi, kā tas notika ar Emmausas mācekļiem. Un mēs no savas puses varam atbildēt Kungam, esot Viņam uzticīgi.