Meklēt

Pandēmijas laikā atklājas sabiedrības slēptās problēmas

Ceturtdienas, 2. aprīļa, rīta Svētajā Misē pāvests pievērsās tiem, kuriem jau nākas “maksāt” par koronavīrusa pandēmijas sekām – sevišķi tiem, kuriem nav savu māju.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Šīs dienas ievaddziesmas vārdi ir aicinājums cieši pievērst savu skatienu Jēzum, jo Viņš ir mūsu cerība, kas nepieviļ. “Kristus ir jaunās derības vidutājs, lai ar nāvi, tie, kas aicināti, saņemtu mūžīgā mantojuma apsolījumu” (Ebr 9, 15). Francisks, iesākot Svēto Misi, atkal lūdzās par bezpajumtniekiem:

Šajās sāpīgajās un skumjajās dienās parādās daudzas apslēptas problēmas. Šodien avīzē redzama kāda fotogrāfija, kas aizkustina sirdi. Tur redzami daudzi kādas pilsētas bezpajumtnieki, kuri, uzraudzīti, guļ autostāvvietā… Mūsdienās ir tik daudz bezpajumtnieku. Lūgsim Māti Terēzi no Kalkutas, lai viņa pamodina mūsos līdzjūtību pret daudziem mūsu sabiedrības locekļiem, kas normālā dzīvē dzīvo apslēpti, bet krīzes situācijā, kā, piemēram, bezpajumtnieki, tādā veidā kļūst acīmredzami.

Homīlijā pāvests komentēja šodienas lasījumus (sal. Rad 17, 3-9; Jņ 8, 51-59) par Ābrahamu, derību ar Dievu un Jēzu, kurš rada no jauna, piedodot mūsu grēkus. Mēs esam kristieši, jo esam izvēlēti, esam saņēmuši apsolījumu, un mums jābūt tam uzticīgiem – sacīja Francisks. Viņš paskaidroja, ka mēs grēkojam, kad neatzīstam to, ka esam izvēlēti, un godinām elkus, kad neticam apsolījumam, neceram un aizmirstam par Dieva derību. Kāds ir kristieša ceļš? Svētais tēvs uzsvēra, ka kristiem jāpatur prātā, ka viņš ir izvēlēts, priecīgi jātiecas uz apsolījumu un jābūt uzticīgam derībai. Kungs vienmēr atceras savu derību. Viņš to nekad neaizmirst. Vienīgais, ko Viņš aizmirst, ir mūsu grēki. Tiklīdz Viņš tos piedod, tie tiek izdzēsti no atmiņas.  

Pāvests arī šoreiz noslēdza Euharistiju ar adorāciju un ar svētību ar Vissvētāko Sakramentu, aicinot mūs uz garīgo komūniju. Svētais tēvs lūdzās:

“Mans Jēzu, es ticu, ka Tu esi reāli klātesošs Vissvētākajā altāra Sakramentā. Es mīlu Tevi vairāk par visu un vēlos, lai Tu ienāktu manā dvēselē. Tā kā šobrīd es nevaru Tevi pieņemt sakramentāli, nāc manā sirdī vismaz garīgi. Un it kā Tu būtu jau atnācis, es Tevi skauju un visā vienojos ar Tevi. Neļauj man no Tevis nekad šķirties.”

Pirms atstāt kapelu, kas ir veltīta Svētajam Garam, tika ieskandināta senā antifona “Ave Regina Caelorum”.

02 aprīlis 2020, 11:08
Lasīt visu >