Būt vienotiem arī grūtībās un pārvarēt visas šķelšanās
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Dievkalpojuma sākumā Svētais tēvs sacīja:
Lūgsimies, lai Kungs mums dod savstarpējas vienotības žēlastību. Lai šī laika grūtībās mēs atklājam savstarpēju komūniju, vienotību, kas vienmēr ir pārāka pār jebkādu šķelšanos.
Homīlijā Francisks komentēja šīs dienas pirmo lasījumu no Apustuļu darbu grāmatas (sal. 2, 36-41), kur Pēteris atklāti pasludina jūdiem, ka Jēzu, ko viņi piesita krustā, Dievs padarīja par Kungu un Kristu. Dzirdot šos vārdus, daudziem aizlūza sirds un viņi atgriezās.
Atgriezties nozīmē atkal kļūt uzticīgiem – skaidroja pāvests. Viņš atzina, ka uzticība ir ne pārāk izplatīta vērtība mūsu sabiedrībā. Taču uzticība ir svarīga arī tad, kad valda nedrošība. Mūsu radītās drošības nav tās, ko mums sniedz Kungs. Pašas par sevi tās nav sliktas, ja vien neaizmirstam Dievu. Mūsu drošība ir pat žēlastība. Mums ir jābūt drošiem, bet drošiem par to, ka Kungs ir ar mums – uzsvēra Francisks.
Pretējā gadījumā, kad visa centrā nostādām sevi, mēs attālināmies no Kunga. Mūsu pašu radītās drošības kļūst par elkiem, un mēs kļūstam neuzticīgi. Mūsu dzīve un Baznīcas vēsture ir pilna ar neuzticībām. Evaņģēlijā ir runa par augšāmcēlušā Jēzus parādīšanos Marijai Magdalēnai, kura, raudādama, stāvēja pie kapa. Svētais tēvs atzina, ka tā bija vāja, taču uzticīga sieviete. Viņa bija uzticīga pat kapa priekšā, pat tad, kad sabruka visas ilūzijas. Viņa kļuva par “apustuļu apustuli”. Lūgsim žēlastību, lai Kungs mums palīdz saglabāt uzticību – noslēdzot homīliju, mudināja pāvests.
Dievkalpojuma beigās bija neliels adorācijas brīdis, un Francisks svētīja visus, kuri sekoja līdzi tiešsaistē, ar Vissvētāko Sakramentu. Aicinot ticīgos uz garīgo komūniju, viņš lūdzās: “Pie Tavām kājām, ak, mans Jēzu, es krītu ceļos un dāvāju savu nožēlas pārņemto sirdi, kas dziļi pazemojas savā nebūtībā un Tavā klātbūtnē. Es pielūdzu Tevi Tavas mīlestības sakramentā un gribu Tevi pieņemt savā trūcīgajā mājoklī, ko Tev piedāvā mana sirds. Gaidot, kad varēšu piedzīvot sakramentālās komūnijas laimi, es vēlos, lai Tu man piederi garīgi. Nāc pie manis, ak, mans Jēzu, lai es nāku pie Tevis. Lai Tava mīlestība aizdedzina visu manu būtni dzīvei un nāvei. Es ticu uz Tevi, ceru uz Tevi, mīlu Tevi. Lai notiek!”
Pirms atstāt Svētajam Garam veltīto Vatikāna viesu nama kapelu, tika ieskandināta mariāniskā antifona “Debesu Karaliene”.
