Meklēt

Vatican News

Pāvests lūdzas par koronavīrusa upuriem un viņu tuviniekiem

Svētdienas, 22. marta, rīta Svētajā Misē pāvests lūdzās par tiem, kuri mirst vieni paši un kuriem Covid-19 pandēmijas dēļ nav iespējas atvadīties no saviem dārgajiem tuviniekiem. Homīlijā viņš aicināja mūs pamanīt Jēzu savā dzīvē un uzsvēra, ka Kunga klātbūtnē atklājas mūsu īstie sirds nodomi un īstā attieksme.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Lielā gavēņa 4. svētdienā pāvests mudināja būt modriem un nepalaist brīdi, kad mums garām iet Jēzus. Euharistijas svinības arī šoreiz notika Svētās Martas nama kapelā. Pēc paša Franciska vēlēšanās, tās tiek pārraidītas tiešraidē jau kopš 9. marta. Tādā veidā Svētais tēvs grib apliecināt savu garīgo tuvumu visiem ticīgajiem, kuri šajā laikā nevar piedalīties Misē. Iesākot dievkalpojumu, viņš lūdzās par koronavīrusa upuriem.

Šajās dienās klausāmies ziņas par daudziem nomirušajiem – par vīriešiem, sievietēm, kas mirst vieni, vienas, bez iespējas atvadīties no saviem dārgajiem tuviniekiem. Padomāsim un lūgsimies par viņiem. Lūgsimies arī par ģimenēm, kas nevar būt kopā ar saviem mīļajiem mirklī, kad tie pārkāpj mūžības slieksni. Mēs īpaši lūdzamies par nomirušajiem un viņu ģimenes locekļiem.

Šodienas Evaņģēlijā (sal. Jņ 9, 1-41) tā autors runā par neredzīgā izdziedināšanu. Jēzus iet garām, izdziedina un tad izceļas skandāls – sacīja pāvests, norādot, ka šis fragments ir īsta katehēze. Tajā tiek pasludināts Jēzus Kristus. Viņš atzina, ka viņu vienmēr aizkustina kāda svētā Augustīna frāze: “Timeo Dominum transeuntem” (Es baidos, kad Kungs iet garām). Kāpēc Augustīns baidās no Kunga? Viņš baidās par to, ka var nepamanīt Kunga garāmiešanu. Taču viena lieta ir skaidra – turpināja Francisks – Jēzus klātbūtnē atklājas īstie sirds nodomi, tā teikt, “nāk ārā” jeb parādās mūsu īstā attieksme. Tāpēc sakām, ka Jēzus ne tikai iet garām un dziedina, bet arī to, ka izceļas skandāls un pēc tam “nāk ārā” no cilvēkiem gan tas labākais, gan arī sliktais.

Likuma zinātāji pazina likumus, viņi zināja visu, bet palika stāvam uz vietas. Viņi nepamanīja Dieva garāmiešanu. Viņi bija stīvi, pieķērušies saviem ieradumiem. Lai tos saglabātu, viņi bija gatavi pat uz netaisnīgu rīcību. Tā viņiem nebija problēma. Lasot šo fragmentu, mūs pārsteidz neredzīgā gudrība, viņa atbildes. Svētais tēvs ieteica mierīgi vēlreiz pārlasīt minēto nodaļu. Pārlasīt to divas, varbūt trīs reizes, lai labi saprastu, kas notiek, kad garām iet Jēzus. Tad parādās cilvēka īstās jūtas un īstā attieksme. Pārlasīt, lai labi saprastu Augustīna teikto par bailēm nepamanīt Kunga garāmiešanu, par bailēm palikt uz vietas un neatgriezties.

Pāvests arī šoreiz noslēdza Euharistiju ar adorāciju un ar svētību ar Vissvētāko Sakramentu, aicinot mūs uz garīgo komūniju. Svētais tēvs lūdzās:

“Mans Jēzu, es ticu, ka Tu esi reāli klātesošs Vissvētākajā altāra Sakramentā. Es mīlu Tevi vairāk par visu un vēlos, lai Tu ienāktu manā dvēselē. Tā kā šobrīd es nevaru Tevi pieņemt sakramentāli, nāc manā sirdī vismaz garīgi. Un it kā Tu būtu jau atnācis, es Tevi skauju un visā vienojos ar Tevi. Neļauj man no Tevis nekad šķirties.”

22 marts 2020, 13:40
Lasīt visu >