Meklēt

 Svētajam Garam veltītā kapela Svētajam Garam veltītā kapela 

Francisks lūdzas par bezpajumtniekiem un aicina atbalstīt viņus

Otrdienas, 31. marta, rīta Svētās Mises laikā pāvests pievērsās visiem tiem, kuriem nav jumta virs galvas. Viņš aicināja sabiedrību palīdzēt bezpajumtniekiem un Baznīcu – viņus uzņemt. Homīlijā Svētais tēvs pārdomāja krustāsistā Jēzus ainu un atgādināja, ka Kungs uzņēmās uz sevis mūsu grēkus, lai mūs atpestītu.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Lielā gavēņa 5. nedēļas otrdienas Svētās Mises ievaddziesma ir nozīmīgs iedrošinājums mums visiem: “Gaidi Kungu, esi stiprs un drošs; lai spēcinās tava sirds un ceri uz Kungu!” Nolasījis šos vārdus, pāvests pievērsās tiem, kuriem šajā smagajā koronavīrusa pandēmijas laikā nav savu māju. Viņš mudināja:

Šodien - šajā laikā, kad mums tiek prasīts palikt mājās – lūgsimies par tiem, kuriem nav māju. Lai vīriešu un sieviešu sabiedrība pamana šo situāciju un viņiem palīdz, un Baznīca viņus uzņem.

Komentējot šai dienai veltītos Svēto Rakstu lasījumus (sal. Sk 21, 4-9; Jņ 8, 21-30), Francisks atgādināja, ka Jēzus atnāca uz pasauli, lai ņemtu uz sevis mūsu grēkus un mūs izglābtu. Kā Mozus tuksnesī paaugstināja čūsku, tāpat arī Viņam jātiek paaugstinātam. Viņa ciešanas un nāve uz krusta nebija izlikšanās – sacīja pāvests, aicinot kontemplēt Jēzu pie krusta un pateikties Viņam.

Kad mēs raugāmies uz krustu, lai padomājam par Kungu, kas cieš. Tā ir realitāte. Taču pirms nonākt pie šīs patiesības kodola, apstāsimies [un padomāsim]: ‘Liekas, ka šajā brīdī Tu esi vislielākais grēcinieks, Tu kļuvi par grēku’. Viņš paņēma uz sevis visus mūsu grēkus, pazemināja sevi. Tā ir taisnība, ka krusts ir soda rīks. Likuma doktori, tie, kuri negribēja pieņemt Jēzu, meklēja atriebību. Tas viss ir patiesība. Taču patiesība, kas nāk no Dieva ir tā, ka Viņš atnāca uz pasauli, lai ņemtu uz sevis mūsu grēkus un tādējādi kļūtu par grēku. Mūsu grēki ir tur.

Pāvests norādīja, ka mums tieši šādā gaismā vajadzētu raudzīties uz krustu. Tā ir realitāte. Tā ir pestīšanas gaisma. Jēzū, kas tika padarīts par grēku (sal. 2 Kor 5, 21), redzam pilnīgu Kristus sakāvi. Viņš neizliekas, ka mirst. Viņa nāve nav simulācija. Tas, ka Viņš ir viens, pamests, nav izlikšanās. “Tēvs, kāpēc Tu mani atstāji?” jautā Jēzus (sal. Mt 27, 46; Mk 15, 34). Svētais tēvs atzina, ka nav viegli to visu saprast. Īstenībā, mēs nekad to līdz galam nesapratīsim. Mēs varam tikai kontemplēt, lūgties un pateikties.

Pāvests arī šoreiz noslēdza Euharistiju ar adorāciju un ar svētību ar Vissvētāko Sakramentu, aicinot uz garīgo komūniju. Svētais tēvs lūdzās:

“Mans Jēzu, es ticu, ka Tu esi reāli klātesošs Vissvētākajā altāra Sakramentā. Es mīlu Tevi vairāk par visu un vēlos, lai Tu ienāktu manā dvēselē. Tā kā šobrīd es nevaru Tevi pieņemt sakramentāli, nāc manā sirdī vismaz garīgi. Un it kā Tu būtu jau atnācis, es Tevi skauju un visā vienojos ar Tevi. Neļauj man no Tevis nekad šķirties.”

Pirms atstāt kapelu, tika ieskandināta senā mariāniskā antifona: “Ave Regina Caelorum”.

31 marts 2020, 11:02
Lasīt visu >