Meklēt

Vatican News
Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā  (Vatican Media)

Mēs nevaram kļūt pazemīgi bez pazemojumiem

Piektdienas, 7. februāra, rīta Svētās Mises homīlijā pāvests aicināja ticīgos nebaidīties no pazemojumiem. Mēs nevaram kļūt pazemīgi bez pazemojumiem – viņš atgādināja.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Komentējot šai dienai veltīto Marka evaņģēlija fragmentu (sal. 6, 14-29), Francisks atgādināja, ka Dievs sūtīja Jāni Kristītāju, lai viņš rādītu cilvēkiem ceļu – to ceļu, ko gāja Jēzus. Šim "pēdējam no praviešiem" tika dota žēlastība pateikt: "Tas ir Mesija".

Jāņa Kristītāja darbs nepastāvēja tik daudz Jēzus atnākšanas sprediķošanā un tautas sagatavošanā, cik liecības par Jēzu Kristu sniegšanā un tās sniegšanā ar savu dzīvi. Viņš sniedza liecību par to ceļu, ko Dievs izvēlējās mūsu pestīšanas labā, par pazemošanas ceļu. To ļoti skaidri pasaka Pāvils savā Vēstulē filipiešiem: "Jēzus pazemojās līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei." Un šī krusta nāve, šis pazemošanās ceļš ir arī mūsu ceļš. Tas ir ceļš, ko Dievs rāda kristiešiem, lai viņi ietu uz priekšu.

Turpinājumā pāvests norādīja, ka gan Jānis Kristītājs, gan arī Jēzus piedzīvoja tukšību kārdinājumu, lepnības kārdinājumu. Jēzus to piedzīvotāja pēc tam, kad bija pavadījis 40 dienas tuksnesī, gavējot, bet Jānis – likuma zinātāju un doktoru priekšā, kuri viņam jautāja, vai viņš ir Mesija. Viņš varēja atbildēt, ka ir Viņa "ministrs", bet viņš to nedarīja, viņš sevi pazemoja. Francisks atzina, ka viņiem abiem tautas priekšā bija autoritāte. Viņi mācīja ar autoritāti. Taču abi piedzīvoja pazemojumu brīžus – sava veida "cilvēcisko un garīgo depresiju". Jēzus to pieredzēja Olīvu dārzā, bet Jānis cietumā, kur viņu grauza "šaubu tārps". Jānis sāka pat šaubīties, vai Jēzus vispār ir Mesija.

Bez tam, abi beidza savu dzīvi ļoti pazemojoši. Jēzus mira pie krusta (kas bija gan fiziski, gan morāli ļoti mokoša nāve, ar kuru sodīja vislielākos noziedzniekus), bet Jānim cietumā tika nocirsta galva. To izdarīt cietuma sargam pavēlēja netikumu novājinātais, dejotājas kaprīžu un naidīgās laulības pārkāpējas samaitātais ķēniņš. Ar pēdējām divām sievietēm Svētais tēvs domāja Hēroda brāļa Filipa sievu Hērodiādi un viņas meitu.

Jēzus reiz sacīja, ka starp dzimušajiem no sievietes neviens nav lielāks par Jāni Kristītāju. Šis lielais vīrs, lielais pravietis Jānis, kā arī pats Dieva Dēls, Jēzus Kristus, izvēlējās pazemojuma ceļu. Viņi arī mums, kristiešiem, rāda šo ceļu. Patiešām, Kalna svētībās tiek norādīts tieši šis ceļš. Mēs nevaram būt "pazemīgi bez pazemojumiem" – uzsvēra pāvests.

Aicinot sekot Jāņa Kristītāja un Jēzus paraugam, viņš atgādināja arī par pasaulīgo ceļu. Kad mēs Baznīcā vai kādas kopienas ietvarā tiecamies izrādīties, izcelties citu priekšā ar kādu veicamu uzdevumu vai ko citu, tad ejam pasaulīgu ceļu. Tas nav Jēzus ceļš. Šo kārdinājumu var piedzīvot arī Baznīcas gani. Viņi var tikt kārdināti dzīties pēc karjeras. "Tā ir netaisnība, tas ir pazemojums," kāds iebildīs. "Es nevaru to pieņemt." Taču ja gans neiet šo pazemojumu ceļu, viņš nevar būt Jēzus māceklis. Viņš ir garīdznieka apģērbā tērpies karjerists. Pazemība nepastāv bez pazemojuma – atgādināja Francisks.

07 februāris 2020, 14:24
Lasīt visu >