Meklēt

Vatican News
Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā  (Vatican Media)

Pasaulīgās ērtības – iemesls lēnai lejupslīdei grēkā

Viens no mūsdienu ļaunumiem – noslīdēt līdz tādam stāvoklim, kurā ir zaudēta grēka apziņa. Francisks 31. janvāra rīta Svētās Mises homīlijā atgādināja, ka pat tāds svētais kā Dāvids iekrita kārdinājumā. Runa ir par risku, kuram mēs visi esam pakļauti, tāpēc visu laiku ir jābūt modriem un jājautā sev, vai, gadījumā, nepadodamies pasaulīgajam garam.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Uzrunājot Svētās Martas nama kapelā, Vatikānā, sapulcējušos ticīgos, pāvests komentēja šai dienai veltīto pirmo lasījumu no Samuēla otrās grāmatas (sal. 11, 1-4a.5-10a.13-17.27c) par ķēniņa Dāvida krišanu grēkā ar hetieša Ūrijas sievu un viņas vīra nogalināšanu. Ķēniņš Dāvids – svētais Dāvids – aizmirst, ka ir Dieva izvēlēts. Pierodot pie dzīves ērtībām, viņš pakrīt. Dāvids ir kā daudzi mūsdienu cilvēki, kuri šķiet esam labi cilvēki, katru svētdienu iet uz Misi, uzskata sevi par kristiešiem, bet ir pazaudējuši "grēka apziņu". Savā laikā pāvests Pijs XII sacīja, ka tas ir viens no mūsdienu ļaunumiem. Mēs dzīvojam laikā, kurā visu drīkst. Tā ir tāda gaisotne, kas var mainīties varbūt tikai tad, ja saņemsim kādu dzīves "pļauku" – norādīja Francisks.

Pievēršoties Dāvida grēkiem, pāvests atgādināja, ka šis ķēniņš, pārkāpis laulību ar Ūrijas sievu, kura ieņēma no viņa bērnu, izvēlas slepkavību. Tā kā viņa mēģinājumi "sakārtot lietas" jeb dzēst sava laulības pārkāpšanas grēka pēdas izgāžas, viņš nosūta Ūriju karā, lai viņš ietu bojā. Un Dāvids turpina savu ierasto dzīvi, it kā nekas nebūtu noticis. Kā viņš to varēja izdarīt? – jautāja Svētais tēvs.

Kā lielais, svētais Dāvids, kurš bija darījis tik daudz laba, kurš bija tik ļoti vienots ar Dievu, varēja kaut ko tādu izdarīt? Tas nenotiek pēkšņi. Lielais Dāvids piedzīvoja lēnu lejupslīdi. Daži grēki ir spontāni, piemēram, dusmas, apvainojumi, ko es nevaru kontrolēt, bet ir arī grēki, kuros cilvēks ieslīd lēnām, padodoties pasaulīgajam garam. Tas ir pasaulīgais gars, kas noved tevi pie tamlīdzīgiem darbiem, it kā tie būtu normāli. Pie slepkavības…

Homīlijas laikā pāvests vairakkārt lietoja vārdu "lēnām". Viņš norādīja, ka grēks maz pamazām pārņem cilvēku, "izmantojot" viņa ieslīgšanu ērtībās. Ieslīgstot ērtībās, cilvēks ieslīgst grēkā. "Mēs visi esam grēcinieki", turpināja pāvests. "Un dažreiz pieļaujam mirkļa grēkus. Es sadusmojos, kādu apvainoju, bet pēc tam nožēloju". Turpretī citreiz, ieslīgstam tādā dzīves stāvoklī, kas liekas normāls, bet īstenībā nav normāls. Piemēram, algas nemaksāšana mājkalpotājai vai tikai pusalgas izmaksāšana laukstrādniekiem.

Šie cilvēki ir labi. Tā vismaz liekas – turpināja Francisks. Viņi katru svētdienu iet uz Misi, uzskata sevi par kristiešiem, bet viņi ir pazaudējuši grēka apziņu. Tas ir viens no mūsdienu ļaunumiem. Ja pazaudē šo apziņu, tad cilvēks domā, ka var visu atļauties, un beigās viņam paiet visa dzīve, lai atrisinātu problēmu.

Tās nav pagātnes lietas – atzina Svētais tēvs. Viņš pastāstīja kādu nesen notikušu atgadījumu Argentīnā, kur daži jaunieši – regbija spēlētāji – pēc nakts uzdzīves nospārdīja savu biedru. Jaunieši ir pārvērtušies par "vilku baru" – sacīja pāvests. Šis atgadījums ir pamudinājums nopietni izvērtēt jauniešu audzināšanas jautājumu, pārdomāt, kas noticis ar sabiedrību. Nereti, lai apstātos, lai izbeigtu lēnām slīdēt grēkā, ir  jāsaņem kārtīga dzīves "pļauka". Vajadzīgs tāds cilvēks kā pravietis Nātans, kuru Dievs aizsūtīja pie Dāvida, lai parādītu viņam viņa kļūdu.

Uzrunas noslēgumā Francisks aicināja pārdomāt, kāda ir mūsu dzīves "garīgā gaisotne". Vai es esmu pietiekoši vērīgs, uzmanīgs? Vai man visu laiku ir vajadzīgs kāds, kurš man parāda patiesību, vai arī domāju, ka tas man nav vajadzīgs? Vai ieklausos kāda drauga, biktstēva, vīra, sievas, bērnu aizrādījumos? Iepazinušies ar stāstu par Dāvidu – par svēto ķēniņu Dāvidu, ņemsim vērā to, ka, ja jau svētais varēja tik smagi pakrist, tad tas pats var notikt arī ar mums. "Būsim uzmanīgi, brāļi un māsas!" mudināja pāvests, aicinot lūgt, lai Kungs vienmēr mums sūta kādu pravieti. Tas var būt mūsu kaimiņš, mūsu dēls, mamma, tētis, kas var mūs mazliet "iepļaukāt", lai mēs izbeigtu slīdēt uz leju, šajā gaisotnē, kurā, kā mums šķiet, viss ir atļauts.

31 janvāris 2020, 13:41
Lasīt visu >