Meklēt

Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā  (Vatican Media)

Nevar mīlēt Dievu, nemīlot līdzcilvēkus

Mīlestība ir konkrēta, un tā izpaužas, darot labu – sacīja pāvests 10. janvāra rīta Svētās Mises homīlijā. Viņš uzsvēra, ka vienaldzība ir slēpts veids, kā nemīlēt ne Dievu, ne savu tuvāko.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Šīs dienas pirmais lasījums (sal. 1 Jņ 5, 5-13) ir veltīts mīlestības tematam. Apustulis Jānis bija sapratis, kas ir mīlestība, un bija to piedzīvojis – norādīja Francisks. Līdz ar to, viņš apraksta, kā jāizpaužas mīlestībai un kā mēs tiekam mīlēti. Svētais tēvs pievērsās diviem, kā viņš pats norādīja, skaidriem apgalvojumiem. Pirmais veido mīlestības pamatu: "Mēs mīlam Dievu, jo Viņš ir mūs pirmais mīlējis" (1 Jņ 4, 19). Tātad, mīlestības avots ir Dievs. Es sāku mīlēt vai varu sākt mīlēt tāpēc, ka zinu, ka Viņš ir mani pirmais mīlējis. Ja Viņš nebūtu mūs mīlējis, tad mēs noteikti nespētu mīlēt – skaidroja pāvests.

Ja tikko piedzimis bērns spētu runāt, tad viņš noteikti to izskaidrotu: 'Es jūtos vecāku mīlēts'. Un tas, ko vecāki dara ar bērnu, ir tas pats, ko Dievs darīja ar mums. Viņš mūs ir pirmais mīlējis. No tā rodas un pilnveidojas mūsu spēja mīlēt. Lūk, skaidra mīlestības definīcija: Mēs varam mīlēt Dievu tāpēc, ka viņš ir mūs pirmais mīlējis.

Otrā patiesība, ko apustulis Jānis atklāj bez jebkādiem aplinkus vārdiem, ir šī: "Ja kāds saka: es mīlu Dievu! – bet nīst savu brāli, tas ir melis" (4, 20). Pāvests paskaidroja, ka Jānis min vārdu "melis". Viņš nesaka, ka tas ir "neaudzināts" vai "cilvēks, kas kļūdās", bet tieši "melis". Ko mēs no tā varam mācīties? Ja es "mīlu" Dievu, lūdzos – varbūt pat līdz ekstāzei, bet tad atgrūžu citus, ienīstu, nemīlu vai vienkārši esmu pret citiem vienaldzīgs, tad par mani nevar teikt, ka es kļūdos, bet, ka esmu melis. Šis vārds Bībelē ir skaidrs. Būt melim nozīmē rīkoties velnišķi. Velns ir lielais melu tēvs. Tā viņu sauc Jaunā Derība. "Un ja tu saki, ka mīli Dievu, bet ienīsti savu brāli, tad tu atrodies otrajā pusē, tu esi melis. Šajā ziņā nav atlaižu".

Daudzi varbūt mēģinās atrast atrunas un teikt, ka es taču neienīstu, bet citi man dara ļaunu, vai es nevaru pieņemt to vai citu cilvēku tāpēc, ka viņš ir neaudzināts. Šajā sakarā pāvests uzsvēra, ka mīlestība ir konkrēta. To atklāj apustulis Jānis: "Jo kā tas, kas nemīl savu brāli, ko redz, var mīlēt Dievu, ko neredz?" (4, 20). "Ja tu nespēj mīlēt ļaudis, sākot no vistuvākajiem līdz vistālākajiem, ar kuriem tu dzīvo, tad nevari teikt, ka mīli Dievu. Tu esi melis", piebilda Francisks. Viņš paskaidroja, ka naids nav tikai jūtas. Tas var būt saistīts ar nevēlēšanos "maisīties" citu lietās. Taču tas nav labi, jo mīlestība izpaužas, darot labu.

Pāvests norādīja, ka mīlestība nav "destilētais ūdens". Tā ir parasts ūdens, ko lietojam ik dienas – ar visām problēmām, sirsnību, labestību un antipātijām. Mīlestība ir konkrēta. Turklāt, ir kāds slēpts veids, kā nemīlēt ne Dievu, ne tuvāko. Tā ir vienaldzība. "Es to negribu. Es gribu destilētu ūdeni", kāds teiks. "Es negribu maisīties citu problēmās". "Taču tev tas ir jādara! Tev tas jādara, lai palīdzētu, lai lūgtos."

Turpinājumā Francisks citēja sv. Alberto Hurtado vārdus: "Nedarīt ļaunu ir labi, bet nedarīt labu ir slikti". Patiesa mīlestība saistās ar laba darīšanu. Cilvēks, kurš mīl, nebaidās sasmērēt savas rokas. Pāvests atzina, ka tas nav viegli, bet, pateicoties ticībai, mēs varam uzvarēt pasauli, pārvarēt pasaulīgo mentalitāti, kas mums traucē mīlēt. Tas ir ceļš. Un te nav vietas vienaldzīgajiem, tiem, kuri mazgā rokas, "atkratās" no problēmām, tiem, kuri negrib maisīties citu darīšanās, lai citiem palīdzētu. Te nav vietas viltus mistiķiem, tiem, kuru sirds ir destilēta kā ūdens, kuri saka, ka mīl Dievu, bet negrib mīlēt savu tuvāko. Noslēgumā Svētais tēvs novēlēja, lai Kungs mums atgādina šīs patiesības – lai palīdz dzīvot ar pārliecību, ka Viņš pirmais ir mūs mīlējis, un lai dod drosmi mīlēt brāļus.

10 janvāris 2020, 12:43
Lasīt visu >