Meklēt

Vatican News
Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā  (Vatican Media)

Kristietība bez prieka nenes augļus

Nekautrēties paust prieku par satikšanos ar Kungu. Evaņģēlija vēsts izplatīsies tikai tad, ja mēs būsim dzīvības un prieka pilni. Tas ir prieks, kas turpinās arī pie galda ģimenē – norādīja pāvests otrdienas, 28. janvāra, rīta Svētās Mises homīlijā. Viņš piekodināja, lai mēs nebūtu formāli kristieši un formalitāšu vergi.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Uzrunājot Vatikāna viesu nama kapelā sapulcējušos ticīgos, Francisks pievērsās kristieša priekam. Šai dienai veltītajā pirmajā lasījumā (sal. 2 Sam 6, 12b-15.17-19) dzirdam par to, kā Dāvids un Izraēļa tauta priecājas, gavilē un svin svētkus pēc Dieva derības šķirsta pārvešanas uz Jeruzalemi. Šķirsts bija nozagts, un tagad tas atkal tiek pārvests atpakaļ. Tauta par to ļoti priecājas. Tā svin svētkus tāpēc, ka Dievs ir tai tuvu. Svinībās piedalās arī pats ķēniņš Dāvids. Viņš upurē Kungam vēršus un nobarotus teļus, dzied un no visa spēka dejo.

Tie bija svētki. Dieva tauta priecājas par Dieva tuvumu. Un Dāvids? Viņš dejo tautas priekšā. Viņš nekautrējas paust savu prieku. Tas ir garīgais prieks par satikšanos ar Kungu. Pie mums ir atgriezies Dievs. Un tas mums sagādā lielu prieku. Dāvids nedomā, ka ir karalis un ka karalim jāturas pa gabalu no tautas. Dāvids mīl Kungu un priecājas par Kunga šķirsta atgriešanos. Viņš pauž šo prieku, dancojot un noteikti arī dziedot, kā to darīja visa tauta.

Pāvests atzina, ka gadās, ka arī mēs izjūtam prieku par to, ka esam ar Kungu, un varbūt draudzē vai kādā ciematiņā ļaudis rīko svinības. Otrās Samuēla grāmatas turpinājumā ir aprakstīta Dāvida atgriešanās mājās un sastapšanās ar vienu no sievām – ar Saula meitu Mīhalu. Viņa viņu sagaida ar nievām. Redzot ķēniņu dejojam, šī sieviete nokaunējās par viņu un vērsās pie viņa ar pārmetumu: "Nu gan godājams šodien bija Izraēļa ķēniņš – izģērbies verdzeņu un vergu priekšā, izģērbies kā tāds salašņa!" (6, 20).

Francisks paskaidroja, ka tās bija nievas par īstu, autentisku reliģiozitāti, par spontāno prieku, ko izraisīja Dieva tuvums. Un Dāvids Mīhalai skaidro, ka patiešām bija iemesls, lai priecātos un svinētu, ka viņš līksmoja Kunga priekšā. Tālāk Bībelē teikts, ka Mīhala visu mūžu palika bez bērniem. "Kungs viņu sodīja", norādīja Svētais tēvs, piebilstot, ka, ja kristietim pietrūkst prieka, tad viņš nenes augļus. "Ja mūsu sirdī trūkst prieka, tad nav auglības."

Homīlijas noslēguma daļā pāvests paskaidroja, ka svētki neizpaužas tikai garīgi, bet tie kļūst par dalīšanos. Dāvids tai dienā pēc svētības izdalīja visai Izraēļa tautai pa maizes klaipam, gaļas gabalam un plācenim ar rozīnēm, lai katrs varētu svinēt savās mājās. "Dieva Vārds nekaunas no svinībām", uzsvēra Francisks. "Taisnība, ka dažreiz prieks saistās arī ar risku aiziet pārāk tālu un domāt, ka tas ir viss. Nē, tā ir svētku gaisotne." Pāvests atgādināja, ka viņa priekšgājējs – svētais Pāvils VI savā apustuliskajā pamudinājumā "Evangelii Nuntiandi" runā par šo aspektu un mudina priecāties.

Baznīca netiks uz priekšu, Evaņģēlijs neizplatīsies tālāk, ja evaņģelizētāji būs garlaicīgi, sarūgtināti – viņš piebilda. Tas izplatīsies, tikai pateicoties prieka un dzīvības pilniem evaņģelizētājiem. Mums ir jāpriecājas par saņemto Dieva Vārdu, par to, ka esam kristieši, par to, ka ejam uz priekšu. Mums nav jākaunas no svinēšanas un nav jābūt kā minētajai sievietei Mīhalai, tas ir, formāliem kristiešiem, formalitāšu vergiem.

28 janvāris 2020, 14:08
Lasīt visu >