Meklēt

Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā  (Vatican Media)

Būt brīviem, paklausot Dievam

Paļaušanās uz Dieva Vārdu var palīdzēt uzvarēt elkdievību, augstprātību un pārspīlētu drošību par sevi. Pirmdienas, 20. janvāra, rīta Svētās Mises homīlijā pāvests atgādināja, ka būt "labam kristietim" nozīmē klausīties, ko Kungs saka par taisnīgumu, tuvākmīlestību, piedošanu, žēlsirdību.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Uzrunājot Vatikāna viesu nama kapelā sapulcējušos ticīgos, Francisks aicināja būt atvērtiem un paklausīgiem Dieva Vārdam, kas "vienmēr ir novitāte". Komentējot šai dienai veltīto pirmo lasījumu (sal. 1 Sam 15, 16-23), pāvests paskaidroja, ka Saula grēks bija paklausības Dieva Vārdam trūkums. Ķēniņš uzskatīja, ka pareizāka ir viņa paša Dieva Vārda interpretācija. Kungs viņam bija pavēlējis neko neņemt no sakautās tautas laupījuma, bet viņš neklausīja. Viņš pats gan neņēma, bet ļāva to darīt savai tautai. Interpretējot pavēli pa savam, viņš sagrēkoja pret paklausību. Šajā sakarā Francisks norādīja uz korupciju – tā sākas ar mazu nepaklausību, ar paklausības trūkumu, ar maziem soļiem.

Kad Sauls sakāva amalekiešus, tad viņa tauta paņēma "no iznīcināšanai nolemtā laupījuma labākās avis un vēršus, lai (…) tos upurētu Kungam". Un pravietis Samuēls viņam atgādina, ka Kungam vairāk patīt "paklausība Viņa balsij" nekā dedzināmie un kaujamie upuri. Skaidrojot šo fragmentu, pāvests norādīja uz "vērtību hierarhiju", sakot, ka svarīgāka tajā ir "atvērta sirds", "paklausība" nekā "upuri, gavēšanas un gandarīšanas".

Paklausības trūkuma grēks pastāv tanī, ka es dodu priekšroku jeb izvēlos rīkoties tā, kā es pats domāju, bet nevis saskaņā ar to, ko man pavēl Kungs un ko es varbūt līdz galam pat nesaprotu. Kad mēs saceļamies pret Dieva gribu, nepaklausām, tad mēs it kā ieņemam Dieva vietu, un tas ir grēks. Šāda sacelšanās līdzinās iešanai pie zīlniekiem. Neskatoties uz to, ka mēs apgalvojam, ka ticam Dievam, mēs vienalga Viņu neklausām, un tas ir tā, ka it kā mēs ietu pie zīlnieces, lai viņa "drošības pēc" tomēr palasītu mūsu roku. Nepaklausība Dievam līdzinās zīlēšanai – piebilda Svētais tēvs.

"Kad tu Kunga gribas priekšā esi ietiepīgs, tu kļūsti par elku pielūdzēju tāpēc, ka vairāk dod priekšroku tam, ko domā tu pats, savam elkam, nekā Kunga gribai. Un Saulam šī nepaklausība maksāja valdīšanu: 'Tādēļ, ka tu esi atmetis Kunga pavēli, Viņš ir atmetis tevi, lai tu vairs nebūtu ķēniņš'. Cik gan bieži mēs dodam priekšroku vairāk savām Evaņģēlija un Kunga Vārda interpretācijām nekā Evaņģēlijam un Kunga Vārdam. Piemēram, tas notiek tad, kad iekrītam kazuistikā, morālajā kazuistikā… Tā nav kunga griba. Kunga griba ir skaidra. To Viņš tev atklāj caur Bībeles baušļiem un caur Svēto Garu tavā sirdī. Bet tad, kad esmu ietiepīgs un pārvēršu Kunga Vārdu par ideoloģiju, es esmu elku pielūdzējs, es vairs neesmu paklausīgs. Paklausība, paklausība."

Homīlijas turpinājumā pievēršoties Marka evaņģēlija fragmentam (sal. 2, 18-22), Francisks atgādināja, ka Kungs grib žēlsirdību nevis upurus. Tajā lasām, ka Jēzus mācekļiem tiek pārmests par to, ka viņi negavē. Un Jēzus atbild, ka "neviens nešuj jaunu ielāpu uz vecām drēbēm, citādi jaunā drēbe atplīst kopā ar daļu no vecās un caurums kļūst vēl lielāks, un neviens nelej jaunu vīnu vecos traukos (…). Jauns vīns jālej jaunos traukos". Šeit pāvests uzsvēra, ka Dieva Vārds vienmēr ir jauns. Tas mūs vienmēr ved uz priekšu, vienmēr panāk uzvaru. Tas ir labāks par visu. Dieva Vārds uzvar elkdievību, augstprātību un šo pārlieku lielo drošību par sevi, kad tā vietā, lai mēs paļautos uz Dieva Vārdu, vairāk balstāmies uz sevi un iekrītam ideoloģijās. Interpretējot Dieva Vārdu pa savam, mēs apvijam to ar ideoloģijām. Svētais tēvs atgādināja, ka ir kāda ļoti laba Jēzus izteiktā frāze, kas ir paņemta no Vecās Derības, bet kas izgaismo visu līdz šim teikto: "Es gribu žēlsirdību, nevis upurus".

Būt labam kristietim nozīmē būt paklausīgam Kunga Vārdam, klausīties, ko Kungs saka par taisnīgumu, mīlestību, piedošanu un žēlsirdību – noslēgumā norādīja pāvests. Būt labam kristietim nozīmē dzīvot saskaņā ar ticību, nepieļaut darbu nesaskaņu ar vārdiem, izvairīties no jebkādas ideoloģijas. Taisnība, ka dažreiz Dieva Vārds mums sagādā it kā "nepatikšanas", bet arī velns mums rada nepatikšanas. Viņš to dara ar viltu. Tāpēc būt kristietim nozīmē būt brīvam, pateicoties paļāvībai uz Dievu. Būt brīviem, paklausot Dievam.

20 janvāris 2020, 13:44
Lasīt visu >