Meklēt

Vatican News
Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā  (Vatican Media)

Kā es attiecos pret sevi un citiem?

Mūsu dzīves stilam un veidam, kādā attiecamies pret citiem, vajadzētu būtu īsti kristīgam, un tas nozīmētu būt nesavtīgiem un mīlestības pilniem, nebīstoties pat no pazemojumiem – norādīja pāvests 30. janvāra rīta Svētās Mises homīlijā. Viņš aicināja pārdomāt, vai mēs dzīvojam kā īsti kristieši, vai arī mūsu dzīves stils ir vairāk pasaulīgs, un skaidroja, kāda ir kristīgā stila mēraukla.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Šai dienai veltītajā Evaņģēlija fragmentā (sal. Mk 2, 21-25) atrodam vārdus: "Ar kādu mēru jūs būsiet mērījuši, ar tādu jums atmērīs." Francisks atzina, ka mēs visi kārtojam rēķinus ar dzīvi. Mēs to darām šodien, bet jo sevišķi to mums nāksies darīt dzīves beigās. Mums būs jādod norēķins par savu dzīvi. Minētie Jēzus vārdi mums atklāj to, kāds būs šis brīdis, tas ir, kā mēs tiksim tiesāti – skaidroja Svētais tēvs, aicinot Vatikāna viesu nama kapelā sapulcējušos ticīgos padomāt sekojošo:

Ar kādu mēru es mēroju citus? Ar kādu mēru es mēroju sevi? Vai šis mērs ir nesavtīgs, Dieva mīlestības pilns mērs, vai arī zema līmeņa mērs? Un ar šo pašu mēru, nevis ar kādu citu, arī man tiks atmērīts – tieši ar tādu pašu, ar kādu es mēru. Vai mans mērs ir augsts? Mums ir par to jāpadomā. To mēs redzam ne tikai, ne tik daudz labajā, ko darām, vai sliktajā, bet pastāvīgajā dzīves veidā.

Turpinājumā pāvests atzina, ka katram no mums ir savs stils. Katram no mums ir sava mēraukla, pēc kuras mērām sevi, citus un dažādas lietas. Un tā būs tā pati mēraukla, kādu Kungs izmantos attiecībā pret mums – uzsvēra Francisks. Tātad, tas kurš mēra ar egoismu, ar tādu mēru arī viņam tiks atmērīts; tas, kurš ir bez žēlastības un ir gatavs visus samīdīt, lai tikai pats tiktu dzīvē uz augšu, tiks mērīts ar tādu pašu mēru, tas ir, "bez žēlastības".

Taču kādam ir jābūt kristieša dzīves stilam? Svētais tēvs jautāja, kāds, man kā kristietim, ir tas īstais atskaites punkts, kāds ir kritērijs, pēc kura es varu zināt, vai atrodos kristīgā līmenī, vai esmu tādā līmenī, kādu Jēzus no manis sagaida. Tā ir spēja sevi pazemot – paskaidroja Francisks. Tā ir spēja paciest pazemojumus. Kristietim, kurš nespēj paciest dzīves pazemojumus, kaut kā pietrūkst. Tāds kristietis ir virspusējs, tikai no ārpuses "nobalsināts" kristietis vai ir savu interešu vadīts kristietis. Kāds varētu jautāt: "Bet, tēvs, priekš kam tas ir vajadzīgs?" Tādēļ, ka tā darīja Jēzus. Viņš sevi pazemoja. Apustulis Pāvils norāda, ka Viņš sevi pazemoja līdz pat nāvei un līdz pat nāvei pie krusta. Viņš bija Dievs, bet negribēja līdzināties Dievam. Viņš sevi pazemoja. Lūk, tas ir mūsu paraugs.

Kā "pasaulīgā" dzīves stila piemēru pāvests minēja priesteru negribēšanu tikt pārceltiem uz citu draudzi. Francisks pastāstīja, ka dažreiz bīskapi viņam "žēlojas", ka sastopas ar grūtībām pārcelt priesterus uz draudzēm, kas tiek uzskatītas par "zemākas kategorijas" jeb "sliktākām" draudzēm. Daži priesteri to uzskata par sodīšanu. Lūk, tādā veidā es varu redzēt, kāds ir "mans stils", "mana mēraukla". Runa ir par to, kā es attiecos pret pazemojumiem, kā es uz tiem reaģēju. Vai es spriežu pasaulīgi, grēcīgi, kā karjerists, vai kristīgi?

"Ar kādu mēru jūs būsiet mērījuši, ar tādu jums atmērīs", ar tādu pašu mēru. Ja šis mērs būs kristīgs, ja es būšu sekojis Jēzum, gājis Viņa ceļu, tad ar tādu pašu mēru arī man tiks atmērīts, proti, es saņemšu pretī lielu, ļoti lielu žēlsirdību un līdzjūtību. Taču ja mans mērs būs bijis pasaulīgs un būšu tikai izmantojis kristīgo ticību – jā, es eju uz Misi, bet dzīvoju kā pasaulīgais,- tad ar tādu pašu mēru arī es tikšu tiesāts.

Homīlijas beigās Francisks aicināja lūgt no Kunga žēlastību spēt dzīvot kristīgi un, jo īpaši, nebaidīties no krusta, no pazemojumiem, jo tas ir ceļš, ko Viņš izvēlējās, lai mūs glābtu, un tā ir garantija, ka mans mērs būs kristīgs mērs. Tātad, šī mēraukla ir spēja nest krustu, spēja paciest pazemojumus.

30 janvāris 2020, 14:20
Lasīt visu >