Meklēt

Vatican News
Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā  (ANSA)

Kristus mīlestība nav televīzijas seriālu mīlestība

Ceturtdienas, 31. oktobra, rīta Svētās Mises homīlijā pāvests pievērsās Dieva maigajai mīlestībai pret katru no mums, kas ir atklājusies Kristū Jēzū. Viņš atgādināja, ka Kristus mīlestība nav tā, ko rāda televīzijas seriālos.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Uzrunājot Vatikāna viesu nama kapelā sapulcējušos ticīgos, Francisks lūdzās, lai Svētais Gars palīdz mums apjaust Kristus mīlestības pret mums lielumu un atver mūsu sirdi, lai mēs ļautu Kungam sevi mīlēt. Lasot šai dienai veltīto pirmo lasījumu (sal. Rom 8, 31b-39), varētu rasties iespaids, ka svētais Pāvils ir mazliet iedomīgs jeb pārāk drošs par sevi – izteicās pāvests. Apustulis apgalvo, ka nekas mūs nevar šķirt no Kristus mīlestības. "Un es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīve, ne eņģeļi, ne Debesu varas, ne tagadējais, ne nā­kamais, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi un neviena cita radība mūs nespēj šķirt no Dieva mīlestības, kas ir Kristū Jēzū, mūsu Kungā", viņš raksta.

Francisks atzina, ka tomēr, pateicoties Kunga mīlestībai, mēs patiešām esam "vairāk kā uzvarētāji". To izcili piedzīvoja pats Pāvils. Kad Kungs viņu paaicināja uz Damaskas ceļa, viņš sāka saprast Kristus noslēpumu un iemīlējās Kristū. Tā nebija televīzijas "ziepju operu" jeb seriālu mīlestība. Tā bija īsta un stipra mīlestība. Viņš ik uz soļa izjuta šo Kunga mīlestību. Viņš to piedzīvoja gan priekos, gan bēdās. Viņš juta, ka Kungs viņu visur pavada.

"Un man rodas jautājums: Vai arī es šādi mīlu Kungu? Kad piemeklē grūti brīži, tad nereti cilvēks grib teikt: 'Kungs mani ir atstājis, Viņš mani vairs nemīl'. Un šis cilvēks gribētu novērsties no Kunga. Taču Pāvils bija drošs, ka Kungs nekad nepamet. Viņš savā dzīvē bija sapratis, kas ir Kristus mīlestība. Pāvils mums parāda šo ceļu – šo mīlestības ceļu, ko mums vienmēr vajadzētu iet, gan vieglos, gan smagos brīžos. Tanī pastāv Pāvila lielums."

Homīlijas turpinājumā pāvests atzina, ka Kristus mīlestību nav iespējams aprakstīt. Tā ir kaut kas liels. Tēvs sūtīja tieši Kristu, lai Viņš mūs atpestītu. Un Viņš to izdarīja ar mīlestību. Viņš atdeva par mani savu dzīvību. Nevienam nav lielākas mīlestības par to, kurš atdod savu dzīvību par otru. Šajā kontekstā Svētais tēvs aicināja iedomāties mammu un mammas mīlestību. Mamma atdod savu dzīvību par bērnu, pavada viņu visas dzīves garumā, ir viņam līdzās gan priekos, gan bēdās. Tā ir konkrēta mīlestība. Kristus mīlestība pret mums ir konkrēta mīlestība. Tā nav abstrakta.

Pāvests minēja kādu konkrētu šīs mīlestības elementu, aplūkojot šai dienai veltīto Evaņģēlija fragmentu (sal. Lk 13, 31-35). Jēzus, runājot par Jeruzalemi, atgādina, ka daudzreiz ir mēģinājis savākt tās bērnus "kā putns savus cālēnus zem spārniem", bet viņu pretestības dēļ tas nav izdevies. Un Jēzus raud. Mīlestība noved Kristu līdz raudāšanai – sacīja Francisks. Jēzus raud par katru no mums. Viņš varēja būt ļoti kritisks pret Jeruzalemi, pateikt kaut ko sliktu, taču Viņš to nedarīja. Viņš žēlojas, tāpēc ka tā neļauj sevi mīlēt, tā neļauj savākt sevi kā putns savāc savus cālēnus zem spārniem.

Svētais tēvs norādīja, ka šeit atklājas Dieva mīlestības maigums. Pāvils to bija labi sapratis. "Ja mēs nesajutīsim, neizpratīsim to, cik Jēzū ir maiga Dieva mīlestība pret katru no mums, tad mēs nekad nespēsim saprast, kas ir Kristus mīlestība", sacīja pāvests. Šī mīlestība ir pacietīga, tā gaida, tā "spēlē līdz pēdējai kārtij" attiecībā pret Jūdasu, uzrunājot viņu ar vārdu "draugs" un tādējādi dodot viņam vēl vienu iespēju. Šī maiguma pilnā mīlestība līdz pēdējam brīdim parādās arī pret lielajiem grēciniekiem. Jēzus par mums raud, dod mums tik daudz, bet mēs bieži vien izvēlamies citu ceļu. Apustulis Pāvils labi apjauta šīs maigās mīlestības lielumu, viņš bija iemīlējies Kristū, tāpēc uzskatīja, ka nekas viņu nespēs šķirt no Kristus mīlestības.

31 oktobris 2019, 13:20
Lasīt visu >