Nebaidīties darīt lielas lietas, bet neatstāt novārtā mazās
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Uzrunājot Vatikāna viesu nama kapelā sapulcējušos ticīgos, Francisks norādīja, ka līdz ar Saula atgriešanos pestīšanas vēstures grāmatā tika pāršķirta jauna lappuse. Pateicoties šim notikumam, Dieva Vārds kļuva pieejams arī pagāniem. Pēc tam, kad kristiešu vajātājam Saulam parādās Jēzus, viņš trīs dienas dzīvo aklumā, neēd un nedzer. Līdz ar Ananija roku uzlikšanu, viņš atgūst redzi, sāk atgriešanās ceļu un tiek Svētā Gara piepildīts. Pāvests atzina, ka Pāvils bija "stiprs vīrs", dedzīgs Dieva likuma aizstāvis. Viņam bija savs "raksturiņš", bet viņš bija godīgs un taisns.
Viņš bija taisns, jo bija atvērts Dievam. Viņš vajāja kristiešus tāpēc, ka bija pārliecināts, ka tāda bija Dieva griba. Kā tas varēja būt? Viņš bija par to pārliecināts sacīja Francisks. Viņš bija dedzīgs Dieva likuma, Dieva goda aizstāvis. Viņa sirds bija atvērta Kungam. Viņš riskēja, gāja uz priekšu. Otrā viņa rakstura iezīme bija tā, ka viņš bija atvērts.
Pāvests atzina, ka viņš zināmā mērā bija arī stūrgalvīgs, taču ne garīgi stūrgalvīgs, ne nocietināts. Pāvils bija atvērts Dieva iedvesmām. Savulaik viņš dedzīgi vajāja kristiešus, bet tiklīdz viņam parādījās Kungs un viņš izdzirdēja Viņa balsi, tā uzreiz kļuva kā bērns. "Kungs, ko tu gribi, lai es daru?" viņš jautāja. Tā viņš kā bērns tika aizvests uz Damasku, ļāvās, ka viņu katehizē un saņēma Kristību. Pēc tam viņš atguva spēkus un devās uz Arābiju lūgties. Cik ilgu laiku viņš pavadīja klusumā, mēs nezinām. Pāvils bija atvērts Dieva balsij un bija paklausīgs. Viņš ir labs piemērs mums visiem.
Tā kā Svētajā Misē piedalījās sv. Kotolengo vārdā tieši pirms 50 gadiem nodibinātās kongregācijas māsas, Francisks norādīja, ka apustulis viņām ir labs paraugs, un pateicās māsām par to, ka viņas ir atvērtas Dieva balsij un ir Viņam paklausīgas. Šajā sakarā pāvests atsauca atmiņā savu pirmo vizīti šīs kongregācijas mājā septiņdesmitajos gados, kur tika uzņemti cilvēki ar īpašām vajadzībām. Toreiz viena no māsām viņu pavadīja no istabas uz istabu, kurās mitinājās šie cilvēki. Minētās kongregācijas māsas joprojām darbojas šo cilvēku vidū un ar savu neatlaidību, atvērtību un mīlestību atvieglo viņu dzīvi.
Pieskaroties neatlaidībai, Francisks pateicās šīm māsām un visiem tiem, kuri šodien drosmīgi iet uz priekšu, meklējot jaunus ceļus Baznīcas dzīvē. Viņš atzina, ka kāds varētu uzdot jautājumu, vai tas nav grēks? "Nē, tas nav grēks!", viņš uzsvēra.
Svētais tēvs paskaidroja, ka ir svarīgi vienmēr iet uz priekšu – padziļināt lūgšanas dzīvi, būt aizvien paklausīgākiem un atvērtākiem Dieva balsij. Tad, pateicoties cilvēkiem, kuri prot cīnīties gan lielās, gan mazās lietās, varēs panākt patiesas pārmaiņas Baznīcā. Kristietis ir tas, kurš prot cīnīties gan mazās, gan lielās lietās – viņš piebilda. Taču mums ir jālūdz šī žēlastība būt paklausīgiem Kungam, dzīvot ar atvērtu sirdi un prast sadzirdēt Viņa balsi. Mums ir jālūdz žēlastība nebaidīties darīt lielas lietas, iet uz priekšu, neatstājot novārtā arī mazās lietas.
