Meklēt

Vatican News
Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā  (ANSA)

Cilvēks, kura sirdī valda Jēzus miers, līdzinās mierīgai jūras dzelmei

Otrdienas, 21. maija, rīta Svētās Mises homīlijā pāvests pievērsās mieram, pēc kā mēs visi tik ļoti ilgojamies. Vai ikdienas raizes un problēmas ir savienojamas ar dziļu iekšēju mieru? Atbildi rodam Svētā tēva uzrunā.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Šai dienai veltītajā pirmajā lasījumā ir aprakstīti spaidi un vajāšanas, ko piedzīvo apustulis Pāvils (sal. Apd 14, 19-28), savukārt Jāņa evaņģēlijā lasām, ka Jēzus apsola saviem mācekļiem mieru: "Es jums atstāju mieru, Es jums dodu savu mieru" (Jņ 14, 27). Lasot šos abus tekstus, rodas jautājums, kā šīs abas lietas ir savienojamas?

Varētu likties, ka dzīve spaidos un vajāšanās, ir dzīve bez miera – sacīja Francisks. Tomēr, lūk, ko lasām pēdējā Kalna svētībā: "Svētīgi esat jūs, ja jūs manis dēļ lamās un vajās, un visu ļaunu netaisni par jums runās" (Mt 5, 11). Pāvests paskaidroja, ka miers, ko dāvā Jēzus, ir savienojams ar spaidiem un vajāšanām. Tas ir ļoti dziļš miers. Tas ir miers, ko neviens nevar mums atņemt. Šis miers ir dāvana. Tas līdzinās jūrai, kas, neskatoties uz viļņiem virspusē, dzelmē ir aizvien mierīga. Šis miers, ko dod Jēzus, ir dziļi iekšējs miers, kas pastāv arī visos pārbaudījumos un grūtību brīžos.

Homīlijas turpinājumā Svētais tēvs norādīja, ka kristietis nes uz saviem pleciem šīs dzīves smagumu, bet nezaudē mieru. Aculiecinieki stāsta, ka daudzi svētie pat uz moceklību gāja kā uz kāzām. Viņi nezaudēja mieru arī tad, kad pienāca viņu dzīves pēdējā stunda. Tā ir miera dāvana, ko sniedz Jēzus. To nevaram iegūt ar cilvēciskiem paņēmieniem – piemēram, aizejot pie ārsta vai iedzerot nomierinošās tabletes. Pāvests uzsvēra, ka tas ir kaut kas cits. Šo mieru mums dāvā Svētais Gars, kas ir mūsos, un, līdz ar to, saņemam arī stiprinājumu.

Pateicoties mieram, ko dāvā Jēzus, mēs varam iet savā dzīvē uz priekšu, mēs spējam paciest jeb panest pārbaudījumus. Vārds "panest" ir tāds vārds, ko mēs labi neizprotam. Tas ir ļoti kristīgs vārds. Panest nozīmē nest uz saviem pleciem dzīvi, grūtības, darbu – nest visu, nezaudējot mieru. Turklāt, ne tikai nest uz pleciem, bet arī drosmīgi iet uz priekšu. To varam saprast tikai tad, ja mūsos mājos Svētais Gars, kurš dāvā mums Jēzus mieru.

Ja, turpretī, mēs ļaujamies lielai nervozitātei un pazaudējam mieru, tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā – piebilda pāvests. Tad, kad mūsu sirdī valdīs miers, ko dod Jēzus – nevis pasaule, nevis nauda bankā, bet Jēzus, tad mēs tiksim galā ar vislielākajām grūtībām, spēsim iet uz priekšu un, turklāt, mūsu "sirds smaidīs".

Šai sakarā Francisks paskaidroja, ka cilvēks, kurā valda šis miers, nekad nezaudē humora izjūtu. Viņš prot pasmieties par sevi, pasmaidīt par "savu ēnu", par visu. "Lai Kungs mums dāvā šo mieru, kura avots ir Svētais Gars, lai Viņš mums dāvā savu mieru, pateicoties kuram mēs spēsim panest daudzas dzīves grūtības", vēlēja pāvests.

21 maijs 2019, 14:11
Lasīt visu >