Meklēt

Vatican News
Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā  (Vatican Media)

Nocietināta sirds neklausa un vaino Kungu

Mēs visu laiku klausāmies ziņas, visādas baumas, bet nereti esam pārāk kurli un Kunga balsi klausīties negribam – sacīja pāvests ceturtdienas, 28. marta, rīta Svētās Mises homīlijā. Tā kā rit Lielā gavēņa laiks, viņš kārtējo reizi uzstājīgi aicināja mūs atgriezties.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Komentējot šai dienai veltītos Svēto Rakstu lasījumus, Francisks mudināja mūs būt nomodā pār savu sirdi. Ja tā nedzird Kunga balsi dienām, mēnešiem un gadiem, tā kļūst kā sausa zeme bez ūdens un nocietinās. Un tiklīdz mums kaut kas nepatīk, mēs tūlīt vainojam Kungu. Taču Jēzus runā skaidri: "Kas nav ar mani, tas ir pret mani". "Vai nu tava sirds ir paklausīga, vai arī tu esi zaudējis uzticību", piebilda Svētais tēvs.

Pirmais lasījums (sal. Jer 7,23-28) ir savā ziņā "Kunga žēlabas" par savu tautu. Viņš pavēl tautai klausīt Viņa balsij, bet tauta neklausa. Pāvests norādīja, ka līdz ar šo pavēli Dievs dod arī apsolījumu, sakot, ka Viņš vienmēr būs viņu Dievs un viņi būs Viņa tauta. Šajā sakarā Francisks aicināja padomāt, vai arī mēs nerīkojamies līdzīgi – vai mēs nerīkojamies "pēc sava prāta un pēc savas ļaunās sirds samaitātības" un vai nepagriežam Dievam muguru. Varbūt mēs neņemam Dievu vērā? Varbūt apzināmies, ka Viņš ir, bet rīkojamies pēc sava prāta? Minētajā lasījumā teikts, ka "uzticība ir pagalam". Tā ir bēdīga ziņa.

Tauta ir pazaudējusi uzticību. Baznīca vēlas, lai šodien šo jautājumu mēs uzdodam arī sev: "Vai es neesmu pazaudējis uzticību Kungam?" "Nē, nē, es taču katru svētdienu eju uz Misi…". "Jā, bet kā ir ar sirds uzticību? Vai neesmu to pazaudējis? Vai mana sirds nav nocietināta un kurla? Vai tā ir atvērta Kungam?" To katram no mums vajadzētu sev pajautāt, jo Lielais gavēnis ir priekš tā, lai mēs no jauna izmeklētu savu sirdsapziņu. "Klausiet šodien Kunga balsij", aicina Baznīca. "Nenocietiniet savu sirdi!" Ja kāds dzīvo ar nocietinātu sirdi, kas neklausa Kungu, iet vēl tālāk – tiklīdz viņam kaut kas pie Kunga nepatīk, viņš atstāj Kungu malā, izvirzot savas pretenzijas, vaino Kungu un ceļ Viņam neslavu.

Šodienas Evaņģēlijā (sal. Lk 11,14-23) Jēzus saka: "Kas nav ar mani, tas ir pret mani". Šai sakarā pāvests paskaidroja, ko nozīmē vainot Kungu un celt Viņam neslavu. Jēzus darīja brīnumus, dziedināja slimos un parādīja, ka Viņam bija ne tikai miesas, bet arī dvēseles un sirds dziedināšanas vara. Taču cilvēki bija nocietināti un sāka apgalvot, ka Jēzus izdzen dēmonus ar ļauno garu valdnieka spēku. Tā jau bija neslavas celšana Kungam – priekšpēdējais solis Viņa atmešanas ceļā. Vispirms cilvēks neklausās, nocietinās un pēc tam ceļ neslavu. Pietrūkst tikai pēdējā soļa, no kura nav atgriešanās, proti, Svētā Gara zaimošana.

Mēs noteikti nepiekritīsim Evaņģēlija vārdiem un mēģināsim apgalvot, ka esam taču ar Jēzu, mēģinot piebilst, ka turamies pa zināmu gabalu no Viņa, ka netuvojamies Viņam pārāk tuvu. Tas nav iespējams – brīdināja pāvests. "Vai nu tu esi ar Jēzu, vai esi pret Jēzu; vai nu tu esi uzticīgs, vai neuzticīgs; vai nu tava sirds ir paklausīga, vai esi zaudējis uzticību."

Svētais tēvs ieteica, lai katrs no mums padomātu: "Kā ir ar manu uzticību? Vai es nemeklēju kādu ieganstu, lai atmestu Kungu un varētu Viņu vainot?" Vienlaikus pāvests mudināja tomēr nekad nezaudēt cerību. Pat ja Dieva vārds šodien ir skaidrs un pat bargs, tomēr tajā aizvien ir vieta cerībai. Aicinājums atgriezties vienmēr paliek spēkā: "Atgriezieties pie Kunga, sava Dieva, jo Viņš ir laipns un žēlsirdīgs". "Jā, tava sirds ir cieta kā akmens", sacīja pāvests, lietojot it kā Kunga mutes vārdus, "bieži vien tu mani vainoji, lai mani neklausītu, bet vēl ir laiks". Kungam ir svarīgi tas, lai mēs nāktu pie Viņa – uzsvēra Francisks. Tieši tas ir svarīgi. "Šis ir žēlsirdības un Kunga labvēlības laiks. Atvērsim savu sirdi, lai Viņš ienāktu mūsos!"

28 marts 2019, 16:24
Lasīt visu >