Vai manā sirdī ir vieta izsalkušajam un slimajam brālim?
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Minētie jautājumi ir atrodami Radīšanas grāmatā. Francisks norādīja, ka runa ir par brāli, kurš ir slims, ieslodzīts vai izsalcis. Mums nevajadzētu atbildēt izvairīgi, mēģinot bēgt no problēmām. Kad Dievs jautāja Kainam, kur ir viņa brālis, Kains atbildēja izvairīgi, mēģinot sevi aizstāvēt: Vai tad es esmu sava brāļa sargs? Viņš gribēja pateikt, ka viņam nav nekādas daļas gar brāli. Kains mēģināja "mazgāt rokas" un izvairīties no Dieva skatiena.
Neērtus jautājumus uzdeva arī Jēzus. Piemēram, Pēterim Viņš jautāja trīs reizes: "Vai tu mani mīli?" Beigās Pēteris vairs nezināja, ko atbildēt. Mācekļiem Jēzus jautāja: "Par ko ļaudis manis uzskata?" Pēc tam, ka tie uz šo jautājumu atbildēja, Viņš pajautāja: "Bet par ko jūs mani uzskatāt?" Visi šie jautājumi ir neērti jautājumi. Atgādinot šos Svēto Rakstu fragmentus, pāvests gribēja, lai pārdomājam, kā mēs savā ikdienas dzīvē atbildam uz Kunga jautājumiem. Mēs atbildam mazliet vispārīgi – ar vārdiem, kas neko neizsaka, bet tai pat laikā pasaka visu, kas slēpjas mūsu sirdī.
"Kur ir tavs brālis?", šo jautājumu Kungs šodien uzdod katram no mums. Mēs varbūt pavirši atbildēsim, ka viņš taču atrodas draudzes Caritas centrā, kur tiek paēdināts, ka viņš guļ slimnīcā un tiek ārstēts, ka viņš ir cietumā tāpēc, ka ir pelnījis tur atrasties. Kāda man par to daļa? Mēs esam noguruši no visiem šiem blēžiem. Lai tagad maksā! – mēs teiksim.
Minot šos konkrētos piemērus, pāvests mūs aicina uztvert Kunga vārdus tā, it kā tie būtu adresēti katram no mums personīgi. Kur ir tavs brālis? Kur ir tavs slimais…, izsalkušais…, izslāpušais…, …, kuram nav ar ko apģērbties, kur ir… - šis mazais brālītis, kurš nevar iet uz skolu? Kur viņš ir? Kur ir narkotiku atkarībā nonākušais…, cietumā nonākušais…? Aiz katra īpašības vārda, daudzpunktu vietā, mums vajadzētu ielikt kāda sava brāļa vārdu. Kur ir tavs brālis? Vai viņam ir vieta tavā sirdī? Varbūt mēs tikai runājam un, lai mazliet nomierinātu savu sirdsapziņu, iedodam tikai kādu žēlsirdības dāvanu? – jautāja Francisks. Galvenais, lai liek mūs mierā un pārlieku netraucē? Mēs esam pieraduši pie paviršām atbildēm, lai tikai pēc iespējas ātrāk tiktu vaļā no problēmas, lai nesaskatītu problēmu.
Homīlijas noslēgumā Svētais tēvs ieteica "izveidot sarakstu" ar to cilvēku vārdiem, kurus Kungs min Mateja evaņģēlija 25. nodaļā (ar izsalkušo, izslāpušo, kailo, cietumnieku, slimo vārdiem). Pretējā gadījumā, tas ir, ja mums nerūp, kas notiek ar mūsu brāli, tas nozīmē, ka pie mūsu durvīm klauvē grēks un mūsu dzīvi sāk apklāt tumsa. Tas ir sevis iznīcināšanas ceļš.
Pāvests aicināja pārdomāt arī Ādamam uzdoto jautājumu: "Kur tu esi?". Ādams kauna un baiļu dēļ paslēpjas. Mēs arī varbūt izjustu tādu pašu kaunu. "Neslēpies no realitātes!" mudināja Francisks. "Atbildi atklāti, vaļsirdīgi un pat ar prieku uz šiem Kunga jautājumiem!"
