Meklēt

Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā  (Vatican Media)

Dzīvei ir vērtība tikai tad, ja to veltām citu labā

Piektdienas, 8. februāra, rīta Svētās Mises homīlijā pāvests, pievēršoties sv. Jāņa Kristītāja moceklībai, atgādināja, ka mūsu dzīvei ir jēga tikai tad, ja to mīlestībā un patiesībā dāvājam citiem. Tas notiek mūsu ikdienas dzīvē, ģimenē.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Par Jāņa Kristītāja moceklību runā šīs dienas Evaņģēlijs (sal. Mk 6, 14-29). Francisks aplūkoja četrus stāsta galvenos varoņus. Viņš analizēja korumpētā un gļēvulīgā ķēniņa Hēroda un velnišķi naidīgās sievietes Hērodiades rīcību, godkārīgās un kaprīzās meitenes dejotājas uzvedību un Jāņa Kristītāja dzīves gājumu. Pēdējam cietumā tika nocirsta galva. Jānis Kristītājs, kurš bija lielākais no praviešiem, Jēzus dēļ pazemojās jeb, kā viņš pats bija sacījis: "Viņam jāaug, bet man jākļūst mazākam".

Jānis bija lielākais "starp dzimušajiem no sievietes". Lielākais beidza savu dzīvi cietumā ar moceklību. Pāvests atzina, ka Jānis to zināja. Viņš zināja, ka viņam jākļūst mazākam, un pats to jau bija pateicis. Viņš gatavoja Jēzum ceļu, sludināja Jēzu, sakot, ka tas nav viņš, kuram jānāk, tas ir Jēzus. Jēzus ir Mesija. Jānis iepazīstināja ar Jēzu pirmos mācekļus, un tad viņa gaisma maz pamazām izdzisa, līdz beidzot tumšajā cietuma cellē viņam tika nocirsta galva.

Kāpēc tā notika? – jautāja Svētais tēvs, atzīstot, ka nav viegli runāt par mocekļiem. "Moceklība ir kalpošana", viņš sacīja. "Tas ir noslēpums, ļoti īpaša un ļoti cēla dzīvības atdeve". Daža laba attieksmes un rīcības dēļ kristietim, godīgam cilvēkam, nākas mirt mocekļa nāvē.

Ķēniņš Hērods uzskatīja Jāni Kristītāju par pravieti, labprāt viņā klausījās un zināmā mērā viņu pat "aizstāvēja", bet – turēja cietumā. Hērods bija neizlēmīgs, tāpēc ka Jānis pārmeta, ka viņš grēko, pārkāpj laulību. Viņš pravieša balsī saklausīja Dieva balsi, kas viņam sacīja: "Izmaini savu dzīvi". Taču viņš nespēja to izdarīt. Ķēniņš bija samaitāts. Tam, kurš ir samaitāts, ir ļoti grūti kaut ko mainīt. Viņš meklēja kompromisus starp savu dzīvi, kurā piekopa laulības pārkāpšanu un kura bija citu netaisnību pilna, un svētuma apziņu, ko viņam atklāja pravietis. Taču viņš nespēja atraisīt mezglu.

Par Hēroda brāļa Filipa sievu teikts tikai tas, ka viņa ienīda Jāni tāpēc, ka viņš atklāja patiesību un skaidri norādīja uz laulības pārkāpšanu. "Un mēs zinām, ka ar naidu var visu ko panākt", norādīja pāvests. "Tas ir milzīgs spēks. Naids ir sātana dvaša." Sātans neprot un nespēj mīlēt. Viņa "mīlestība" izpaužas naidā. Šo sievieti vadīja šis sātaniskais naida spēks, kas visu iznīcina.

Hērodiādes meitai Salomei ķēniņš apsola visu dot, lai tikai viņa dejo un priecē viņa augstos ciemiņus. Augstmaņiem patika, kā meitene dejoja, un Hērods izteica vārdus, kurus lietoja pats sātans brīdī, kad kārdināja Jēzu: "Es tev došu visu". "Ja tu mani pielūgsi, es tev došu visu." Taču Hērods to nezināja.

Pāvests norādīja, ka aiz šiem personāžiem stāv sātans. Viņš ir tas, kas sēj naidu sievietē, tukšu godkārību meitenē, samaitātību ķēniņā. Līdz ar to, Jānis, šis lielākais starp dzimušajiem no sievietes, beidz savu dzīvi vienatnē cietuma cellē. Viņš kļuva aizvien mazāks, atdodot vietu Mesijam. Tā bija "anonīma" moceklība. Līdzīgi mirst arī daudzi mūsdienu mocekļi – sacīja Francisks. Evaņģēlijā teikts tikai tas, ka Jāņa mācekļi atnāca, lai paņemtu viņa miesu un ieliktu kapā. Tomēr tā bija "spoža liecība". Jānis bija "liels vīrs", "liels svētais".

“[Dzīvei ir vērtība tikai tad, ja tā mīlestībā un patiesībā tiek dota citiem; ja tā tiek dota ikdienas dzīvē, ģimenē; ja tā vienmēr tiek dota.]”

Ja kāds patur dzīvību tikai sev, kā to darīja ķēniņš savā samaitātībā vai minētā sieviete savā naidā, vai meitene, mazliet neapzināti dzenoties pēc tukšas slavas, tad dzīvība iet bojā, iznīkst un dzīvei zūd jēga. Homīlijas noslēgumā pāvests aicināja pārāk par to nedomāt, bet tikai paturēt prātā šos četrus tēlus un atvērt savu sirdi, ļaujot to uzrunāt Kungam.

08 februāris 2019, 15:38
Lasīt visu >