Svētais Jāzeps – gudrības paraugs vecākiem
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Jāzeps ir vīrs, kurš ir līdzās, klusējot, un viņš ir sapņu vīrs – norādīja Francisks. Svētie Raksti runā par viņu kā taisnīgu un pazemīgu vīru, kurš ievēroja likumu un mīlēja Mariju. Pirmajā brīdī, piedzīvojot kaut ko pavisam neizprotamu, viņš gribēja paiet malā, bet Dievs viņam atklāj viņa misiju. Līdz ar to Jāzeps uzņemas savu pienākumu un klusi audzina Dieva Dēlu. Viņš nevienu netiesā un neaprunā.
Viņš meklē vietu, kur bērns varētu piedzimt, rūpējas par viņu, palīdz viņam augt, māca amatu. Tas viss notiek pavisam klusi. Viņš neko nepiesavinās sev. Viņš ļauj Jēzum augt. Pāvests atzina, ka viņa piemērs mums var daudz līdzēt. Mēs esam tādi, kuriem vienmēr un visur, sevišķi citu dzīvē, patīk "bāzt savu degunu". Mēs esam ziņkārīgi un nonākam pie aprunāšanas. Jāzeps ļauj augt. Viņš sargā, gādā, rūpējas, bet to dara klusumā.
Šī gudrība piemīt arī daudziem vecākiem, kuri, redzot, ka bērns ir kļūdījies, uzreiz nebļauj un nenorāj viņu, bet spēj pacietīgi gaidīt. Francisks uzsvēra, ka gaidīšana ir ļoti svarīga. Šādi izturas Dievs pret saviem bērniem. Viņš ir pacietīgs.
Pāvests arī atgādināja, ka Jāzeps bija "sapņu vīrs" – nevis "sapņotājs", bet "sapņu vīrs" ar atvērtu sirdi, kurš rīkojās ļoti konkrēti.
Homīlijas noslēgumā pāvests mudināja, lai mēs nezaudējam spēju sapņot, un, neraugoties uz iespējamām grūtībām, spēju paļāvīgi raudzīties nākotnē. Mēs varam ar paļāvību raudzīties uz savas ģimenes un savu bērnu nākotni. Priesteri var paļāvīgi raudzīties uz savu ticīgo nākotni. Mēs visi varam sapņot kā sapņo jaunieši, kuri atrod savu ceļu. Mēs esam aicināti padomāt, kādu nākotni mēs redzam, kādu nākotni mēs gribam saviem bērniem. "Nezaudē spēju sapņot!" – mudināja Francisks. "Sapņot nozīmē atvērt durvis nākotnei, lai nākotnē nestu augļus".
