Pāvests Francisks: konsumisms ir psihiska slimība
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Jēzus bieži runā par bagātajiem un nabagiem, pretstatot vienus otriem. Viņš runā par bagātnieku un Lācaru, par bagāto jaunekli, kā arī par tiem, kuri meta naudu upuru lādē, un nabadzīgo atraitni, kura iemeta savas pēdējās monētas (sal. Lk 21, 1-4). Komentējot Svētos Rakstus, pāvests norādīja, ka tie, kuri meta naudu upuru lādē, atšķirībā no bagātnieka, pie kura dzīvoja Lācars, nebija slikti ļaudis. Viņi apmeklēja templi un deva upurdāvanas.
Jēzus, apgalvojot, ka nabaga atraitne iemeta vairāk par viņiem, grib pateikt kaut ko citu. Viņa iemeta vairāk, tāpēc ka atdeva visu savu iztiku. Atraitnes, bāreņi un migranti savā laikā tika uzskatīti par visnabadzīgākajiem ļaudīm. Līdz ar to, kad kāds runāja par nabagiem, minēja viņus – skaidroja Francisks. Šī sieviete atdeva visu, jo viņa paļāvās uz Dievu, viņa bija ļoti nesavtīga. Svētais tēvs norādīja, ka šis Evaņģēlija fragments ir aicinājums būt nesavtīgiem.
Ik dienas saņemot ziņas par to, ka daudzi cilvēki pasaulē dzīvo galējā nabadzībā, bērni mirst badā, daudziem nav zāļu, ar ko ārstēties, būtu labi, ja mēs uzdotu sev jautājumu: "Kā es varu to atrisināt?" Tas būtu svarīgi, jo viss sākas ar interesi un rūpēm par to, lai darītu labu. Pat ja kādam ir pavisam maz naudas un viņam rodas jautājums, vai viņš ar savu mazumiņu var kādam kaut ko līdzēt, pāvests norādīja, ka šis mazumiņš ir kā atraitnes "divas monētas".
Homīlijas turpinājumā Francisks pastāstīja, ka pazina arī kādu sievieti, kura, iepērkoties lielveikalā, desmit procentus no izdošanai paredzētās naudas vienmēr tērēja nabagiem. Ar nesavtību var panākt brīnumus – uzsvēra pāvests. Mēs varam būt nesavtīgi mazās lietās. Mēs to varbūt nedarām, jo, iespējams, tas mums nenāk prātā. Taču Evaņģēlijs mūs mudina padomāt, kā varam būt nesavtīgāki.
Šodien ir izplatīta tā sauktā patēriņa slimība. Cilvēki visu laiku kaut ko pērk un pērk, pat ja tas viņiem nav nepieciešams. Svētais tēvs piebilda, ka, protams, ne jau visi tā dzīvojam, bet viena daļa izdod par to, bez kā pilnīgi varētu iztikt. Patēriņš ir nesavtības ienaidnieks. Viņš vēlreiz aicināja domāt arī par nabagiem, par to, lai viņiem būtu, ko ēst un vilkt mugurā. "Nesavtība paplašina sirdi", viņš piebilda. "Pateicoties nesavtībai, tu kļūsti augstsirdīgs".
Svarīgi, lai mūsu sirds būtu augstsirdīga, lai tajā visiem pietiktu vietas. Tie bagātie, kas meta naudu upuru lādē, bija labi cilvēki, bet nabaga atraitne bija svēta – sacīja pāvests. Homīlijas noslēgumā viņš aicināja sākt ar savas mājas "izrevidēšanu". Viņš aicināja apskatīties savas mantas un padomāt, vai nav kaut kas tāds, kas man nav vajadzīgs, bet, kas var noderēt kādam citam. Bez tam, Svētais tēvs aicināja lūgties, lai Kungs atbrīvo mūs no konsumisma netikuma, kas ir ļoti bīstams, jo noved mūs pie verdzības. Konsumisms ir atkarība. Tā ir "psihiska slimība", uzsvēra Francisks.
