Beta versija

Cerca

Vatican News
Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā  (Vatican Media)

Lauzt ieradumus un liecināt, lai atklātu žēlsirdību

Ceturtdienas, 8. novembra, rīta Svētās Mises homīlijā pāvests runāja par kurnēšanas grēku, norādot, ka tā ir mūsu "dienišķā maize". Kurnēšana ir izplatīta gan personīgo savstarpējo attiecību līmenī, gan arī ģimenēs, draudzēs un visā sabiedrībā. Francisks arī atgādināja, ka Evaņģēlija loģika ir pretēja pasaules loģikai.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Liecināšana, kurnēšana un jautāšana – tie bija Svētā tēva uzrunas trīs atslēgas vārdi. Šai dienai veltītajā Evaņģēlija fragmentā (sal. Lk 15, 1-10) lasām, ka muitnieki un grēcinieki nāk klausīties Jēzu, kurš liecina, bet farizeji un Rakstu zinātāji kurn par to, ka Viņš pieņem grēciniekus. Francisks norādīja, ka tajos laikos tas bija kaut kas jauns, jo iet pie grēciniekiem nozīmēja kļūt nešķīstam. Taču Jēzus liecināja. Pāvests atzina, ka liecināšana vienmēr ir sagādājusi neērtības gan pašiem lieciniekiem, kuriem nereti nācās mirt mocekļa nāvē, gan arī valstu varenajiem. Ko nozīmē liecināt?

“Liecināt nozīmē lauzt ieradumus, mainīt stilu… uz labo pusi. Tāpēc Baznīca šai ziņā iet uz priekšu. Cilvēkus piesaista nevis tik daudz vārdi, kas, protams, ir noderīgi, bet tieši liecība.”

Liecība pievelk un, pateicoties tai, aug Baznīca. Jēzus sniedz liecību. Tas ir kaut kas jauns un reizē ne tik jauns, jo Dieva žēlsirdība bija sastopama arī Vecajā Derībā. Šie Likuma zinātāji nekad nevarēja saprast, ko nozīmē vārdi: "Es gribu žēlsirdību, nevis upurus". Viņi tos lasīja, bet nesaprata. Un Jēzus sniedz žēlsirdības liecību ar saviem darbiem.

Turpinot homīliju, pāvests norādīja, ka Jēzus sniegtā liecība izraisīja kurnēšanu. Farizeji sacīja: "Šis pieņem grēciniekus un ēd kopā ar viņiem". Tā vietā viņi varēja teikt, piemēram, šādi: "Skaties, liekas, ka šis cilvēks ir labs, jo viņš mēģina atgriezt grēciniekus". Viņu attieksme bija negatīva un destruktīva. Francisks atzina, ka šis kurnēšanas grēks ir ikdienišķa parādība.

“Kad mums kaut kas nepatīk, tad tā vietā, lai meklētu dialogu un mēģinātu atrisināt saasinājušos situāciju, mēs kurnam. Mēs pie sevis kaut ko nomurminām, jo nepietiek drosmes runāt atklāti. Tas notiek ģimenēs, draudzēs, diecēžu līmenī un politikā.”

Negodīga valdība cenšas saviem pretiniekiem celt neslavu ar kurnēšanu. Pirmā lieta, ko dara diktatori, ir masu mediju pakļaušana sev ar likumu, lai pēc tam varētu vērsties pret visiem saviem pretiniekiem. "Kurnēšana ir mūsu dienišķā maize", atzina Svētais tēvs. Minētie ļaudis ignorē reālo situāciju un bēg. Viņi negrib pieļaut to, lai cilvēki domātu.

Jēzus to visu skaidri apzinās, bet, būdams labs, Viņš nenotiesā farizejus par to, ka tie kurn – turpināja pāvests. Jēzus uzdod viņiem jautājumu. Viņš izmanto viņu metodi, bet – citādākā veidā un nolūkā. Farizeji uzdod Jēzum jautājumu, lai Viņu iegāztu, bet Jēzus to dara, lai atvērtu viņu sirdi žēlsirdībai. “Kurš no jums, kam ir simts avju, bet viena no tām pazudusi, neatstās deviņdesmit deviņas tuksnesī un neies pēc tās, kas ir pazudusi, kamēr to atradīs?", jautā Jēzus. Tomēr farizeji nemainās un nespēj piedot, pieņemt un būt žēlsirdīgi.

Noslēgumā pāvests atgādināja, ka farizeji un viņu sekotāji, līdz ar to, nezina, kas ir prieks un ko nozīmē svinēt svētkus. Viņiem ir svešs Evaņģēlija prieks. "Lai Kungs mums palīdz saprast šo Evaņģēlija loģiku, kas ir pretēja pasaulīgajai loģikai", vēlēja Francisks.

08 novembris 2018, 15:33
Lasīt visu >