Civilizācija, kas sauc sevi par kristīgu, bet ir pagāniska, lemta bojāejai
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Nāves stunda reiz pienāks katram un reiz pienāks arī pasaules gals – sacīja pāvests komentējot šai dienai veltītos Svēto Rakstu lasījumus. Pirmajā aprakstīta Babilonijas, bet otrajā – Jeruzalemes iznīcināšana. Babilonija bija skaista luksusa pilsēta, pasaulīguma un varas simbols. Tā bija kļuvusi "par ļauno garu mājokli un par ikviena nešķīstā gara mitekli". Savukārt Svētā Pilsēta, Jeruzaleme, bija kļuvusi neuzticīga mīlestībai. Tā nespēja saskatīt savā Dēlā Dieva mīlestību. Tāpēc tā tiks "pagānu sabradāta".
Atgriežoties pie lasījumiem, pāvests norādīja, ka pēc divu pilsētu notiesāšanas atskanēs Kunga balss: "Svētīgi tie, kas ielūgti Jēra kāzu mielastā". Pēc iznīcināšanas notiks atpestīšana. Pasaulē notiek traģēdijas. Tās notiek arī mūsu dzīvē – atzina Francisks. Saskaroties ar tām, mums ir vienmēr jāskatās uz apvārsni, jo esam atpestīti un Kungs nāks mūs izglābt. Ko no tā varam mācīties?
Mēs varam mācīties to, ka dažādus pārbaudījumus, kas mūs piemeklē, mums vajadzētu pārdzīvot nevis kā pagāniem, nevis pasaulīgā veidā, kas ved pie iznīcības, bet ar cerību, nepadodoties pasaulīgajiem vilinājumiem un raugoties uz apvārsni, uz Kristu. "Cerība ir mūsu spēks", uzsvēra Svētais tēvs. "Iesim uz priekšu un lūgsim Svētā Gara palīdzību!"
Noslēgumā pāvests aicināja padomāt par mūsdienu Babilonijām, par daudzām varenām impērijām, kādas pastāvēja, piemēram, pagājušajā gadsimtā un sabruka. Ja mēs turpināsim iet pagāniskās dzīves ceļu, tas pats notiks arī ar mūsu lielpilsētām un mūsu dzīvi – brīdināja Francisks. Pastāvēs tikai tie, kuri liks visu savu cerību uz Kungu. Tāpēc esam aicināti cerībā atvērt savu sirdi un turēties pa gabalu no visa, kas mūs ved pie pagāniska dzīves veida.