Beta versija

Cerca

Vatican News
Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā  (Vatican Media)

Jēzus mūs aicina būt "uzbāzīgiem" lūgšanā

Kad kaut ko no Kunga lūdzam, mums ir jābūt drosmīgiem, neatlaidīgiem un pat uzbāzīgiem – sacīja pāvests ceturtdienas, 11. oktobra, rīta Svētās Mises homīlijā. Dievs ir mūsu draugs, kurš var mums dot visu vajadzīgo.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Tā kā šīs dienas Evaņģēlija fragments ir veltīts lūgšanai (sal. Lk 11, 5-13), Francisks, minot konkrētus dzīves piemērus, skaidroja, kā mums ir jālūdzas. Viņš atgādināja, ka lūgšana nav burvju nūjiņa, taču, lai kaut ko saņemtu, mums ir jābūt neatlaidīgiem un jāuzdrīkstas cīnīties ar Kungu.

Minētajā Svēto Rakstu fragmentā lasām, ka kāds vīrs aiziet nakts vidū pie sava drauga, prasa aizdot maizi, bet pēdējais negrib celties augšā un dot. Jēzus stāsta, ka tomēr beigās, drauga uzmācības dēļ, viņš piecelsies un iedos. "Lūdziet, un jums tiks dots; meklējiet, un jūs atradīsiet; klauvējiet, un jums tiks atvērts", turpina Kristus. Tātad, lūdzoties, mums ir jābūt neatlaidīgiem. Mēs nedrīkstam pagurt. Lūgšana, protams, nav burvju nūjiņa. Lai nedomājam, ka tikko drusku palūdzāmies, tā tūlīt saņemsim. Šai sakarā pāvests paskaidroja:

“ Lūgšana ir darbs, kas prasa mūsu gribas piepūli, neatlaidību un noteiktību. Lūdzoties, mums nevajadzētu kautrēties. Kāpēc? Tāpēc, ka es klauvēju pie sava drauga durvīm. Dievs ir draugs. Tāpēc es varu būt neatlaidīgs un uzbāzīgs lūgšanā. Pietiek padomāt, piemēram, par sv. Moniku, kura gadiem ilgi pat ar asarām acīs lūdzās par sava dēla atgriešanos. Beigu beigās Kungs atvēra durvis. ”

Uzrunājot Vatikāna viesu nama kapelā sapulcējušos ticīgos, pāvests pastāstīja par kādu atgadījumu Argentīnā. Kādam strādniekam meita atradās uz nāves gultas. Ārsti nedeva nekādas cerības. Tēvs devās uz 70 km attālo Luhanas Dievmātes sanktuāriju. Kad viņš tur ieradās, bija nakts un dievnams bija slēgts. Taču šis vīrs palika lūgšanā dievnama priekšā visu nakti, dedzīgi vēršoties pie Vissvētākās Jaunavas Marijas pēc palīdzības: "Es gribu, lai mana meita dzīvo. Es gribu, lai mana meita dzīvo. Tu vari man viņu atdot". Otrā dienā, atgriezies slimnīcā, šis vīrs satika sievu, kura viņam saka: "Zini, ārsti viņu aizveda uz atkārtotām pārbaudēm, jo viņi nevar saprast, kāpēc meitene pamodās un sāka prasīt ēst. Viņai nekas nekaišot. Viņa jūtas labi". Šis strādnieks zināja, kā jālūdzas – piebilda Svētais tēvs.

Homīlijas noslēgumā pāvests aicināja klātesošos padomāt par kaprīzajiem bērniem, kuri, kaut ko ļoti sagribējuši, kliedz: "Es gribu! Es gribu!" Bieži vien vecāki beigu beigās viņiem padodas. Kādam, protams, var rasties jautājums, vai Dievs nesadusmosies par šādu rīcību? Atbildi mums dod pats Jēzus: "Ja nu jūs, kas esat ļauni, protat dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk Tēvs no Debesīm dos Svēto Garu tiem, kas to lūdz".

Dievs ir mūsu draugs – atkārtoti uzsvēra Francisks. Mēs varam viņam lūgt atrisināt kādu problēmu un Viņš ne tikai to atrisinās, bet dos arī Svēto Garu. Līdz ar to ir svarīgi padomāt, kā mēs lūdzamies. Vai lūdzamies kā papagaiļi, vai to darām neatlaidīgi un no visas sirds?

11 oktobris 2018, 13:47
Lasīt visu >