Pāvests mudina kristiešus neaizmirst, kas viņus ir aicinājis
Silvija Krivteža – Vatikāns
Svētās Martas nama kapelā svinētajā rīta dievkalpojumā pāvests skaidroja, ka Matejs bija muitnieks, korumpēts cilvēks, kas “naudas dēļ bija gatavs nodot savu dzimteni”. Viņš tika uzskatīts par tautas nodevēju, par slikto. Kāds noteikti padomāja, ka Jēzus “nepazīst cilvēkus”, ja jau izvēlas Mateju un daudzus citus, piemēram, samieriešu sievieti un citus grēciniekus.
"Baznīcā ir daudzi kristieši, daudzi svētie, kurus Kungs ir izvēlējis no viszemākajiem sabiedrības slāņiem. Mums, kristiešiem, to būtu jāatceras – no kurienes mēs nākam, kas mani izvēlēja kļūt par kristieti. Un to būtu jāatceras uz visu mūžu, jāatceras ne tikai savi grēki, bet arī Kunga žēlsirdība. Viņš ir piedevis manus grēkus un ir izvēlējies mani, lai es kļūtu par kristieti, kļūtu par apustuli."
Francisks uzsvēra, ka Matejs neaizmirsa savas saknes, neaizmirsa no kurienes ir nācis. Turpinot sprediķi, pāvests teica:
"Kad apustulis aizmirst savu izcelsmi un sāk karjeru, viņš attālinās no Kunga un kļūst par ierēdni. Jā, viņš var darīt arī labu, bet nav apustulis. Viņš nespēj liecināt par Jēzu; viņš ir dažādu lietu un pastorālo plānu kārtotājs, varētu teikt, uzņēmējs, Dieva valstības darbonis, kas aizmirsis, kas viņu ir izvēlējis."
Pāvests skaidroja, ka mēs bieži raugāmies nevis uz sevi, bet uz citiem, uz viņu grēkiem, un aprunājam. Šis ieradums dara daudz slikta. Tomēr labāk nosodīt sevi un atcerēties, kur Kungs mani ir atradis un paaicinājis kļūt par kristieti. Kungs izvēlas katru no mums, izvēlas mūs kaut kam lielam. Būt kristietim ir skaisti, – sacīja pāvests. Tie esam mēs, kas attālināmies, nevēlamies turpināt ceļu. Taču Kungs ir pacietīgs. Viņš gaida mūs. Izdzirdējis Jēzus aicinājumu, Matejs atsakās no savas mīlestības, no naudas, un seko Viņam. Bijušais muitnieks aicina savus draugus uz pusdienām. Pie galda ir arī Jēzus.
"Likuma zinātāji ieļaunojās. Viņi pasauca mācekļus un sacīja: “Bet kāpēc jūsu Mācītājs tā dara, kāpēc sēž kopā ar šiem cilvēkiem? Viņš var kļūt nešķīsts”. Viņi uzskatīja, ka sēdēšana pie viena galda ar netīro saistās ar inficēšanos. Tu vairs neesi tīrs. Un Jēzus tiem teica: “Ejiet un mācieties saprast, ko nozīmē: Es vēlos žēlsirdību, nevis upuri!” Dieva žēlsirdība meklē visus, piedod visiem. Viņš tikai lūdz tev teikt: “Jā, palīdzi man”. Tikai to."
Žēlsirdības noslēpums ir Dieva sirds. Tiem, kas ieļaunojās, Jēzus saka: “Nevis veseliem ir vajadzīgs ārsts, bet slimiem. Es vēlos žēlsirdību, nevis upuri!” Mēs esam aicināti atklāt Kunga žēlsirdības noslēpumu, atklāt Dieva sirdi. “Ja tu vēlies pieskarties Dieva sirdij, sāc iet pa žēlsirdības ceļu un esi žēlsirdīgs!” – dievkalpojuma dalībniekus mudināja pāvests.
