Papa: penso al momento in cui dovrò congedarmi

PĀVESTS FRANCISKS

Bīskaps ir nevis karjerists, bet īsts gans

"Lai Kungs mums dod žēlastību atvadīties ar mīlestību…" Otrdienas, 15. maija, rīta Svētās Mises laikā pāvests Francisks, runājot par apustuli Pāvilu un bīskapiem, šos vārdus attiecināja arī uz sevi. Viņš norādīja, ka reiz pienāks brīdis, kad arī viņam būs jāatvadās, jo viņš ir bīskaps.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Šodienas pirmajā lasījumā no Apustuļu darbiem (sal. 20, 17-27) uzzinām, kā notika sv. Pāvila atvadīšanās no Baznīcām, kurām viņš līdz šim kalpoja. Viņam nācās atvadīties tāpēc, ka, "Gara mudinātam", bija jādodas uz Jeruzalemi. Francisks īpaši norādīja uz Pāvila paklausību Svētajam Garam un mīlestību pret savu ganāmpulku, un aicināja ticīgos lūgties, lai tādi būtu visi bīskapi.

Pāvils atskaitās

Minētajā Svēto Rakstu fragmentā lasām, ka Pāvils saaicina Efezā Baznīcas priesterus – sarīko priesteru konsīliju, lai atvadītos. Pirmā lieta, ko viņš dara, ir sava veida sirdsapziņas izmeklēšana. Viņš atskaitās kopienai par paveikto. Liekas, ka viņš ir mazliet lepns, bet tam ir savs pamats – norādīja pāvests. Pāvils lepojas tikai ar divām lietām – viņš "lepojas" ar saviem grēkiem un lepojas ar Kunga Jēzus Kristus krustu, caur kuru viņam ir nākusi pestīšana.

Pāvils ieklausās Svētajā Garā

Pēc tam apustulis paskaidro, ka, "Gara mudināts", ir spiests doties uz Jeruzalemi. Šeit ir runa par izšķiršanas spēju. Francisks atgādināja, ka bīskapam ir jāprot izšķirt, vai runā Dieva Gars, vai – pasaulīgais gars. Pēdējā gadījumā viņam ir jāprot aizstāvēties. Pāvils nojauš, ka viņu gaida "važas un ciešanas". Šis fragments atsauc atmiņā Jēzus ienākšanu Jeruzalemē. Jēzus tur ierodas, lai ciestu. Pāvils pilnībā atdod sevi Kungam. Viņš paklausa. Viņš seko Garam pamudinājumam. Svētais tēvs uzsvēra, ka arī bīskapam ir vienmēr jāiet uz priekšu, bet viņam to jādara, atbildot Svētā Gara pamudinājumiem.

Pāvils atstāj testamentu

Visbeidzot apustulis Pāvils atstāj savu testamentu, kas gan nav pasaulīgais testaments.

“Viņš nesaka: 'Tas ir labi, ka es aizeju, un jūs tagad to atdodiet tam, to atstājiet tam utt'. Tas būtu šīs pasaules testaments. Pāvila lielā mīlestība ir Jēzus Kristus. Viņa otrā mīlestība ir viņa ganāmpulks. 'Esiet nomodā pār sevi un visu ganāmpulku!' Rūpējieties par savu ganāmpulku! Esiet bīskapi ganāmpulka labā, tas ir, nevis lai kāptu Baznīcā pa karjeras kāpnēm, bet, lai sargātu savu ganāmpulku!”

Turpinot homīliju, pāvests norādīja, ka sv. Pāvils uztic priesterus Dievam, esot drošs, ka Dievs viņus sargās un atbalstīs. Pēc tam viņš atkal pievēršas savai pieredzei un apgalvo, ka neko nav gribējis paturēt sev – ne zeltu, ne sudrabu, ne apģērbu. Šeit Francisks uzsvēra:

“Pāvila testaments ir liecība un sludināšana. Reizē tas ir arī izaicinājums: 'Es izdarīju to un to, tagad ir jūsu kārta. Cik gan tāls sakars ar šādu testamentu ir pasaulīgajiem testamentiem. Pāvilam nekas nepiederēja. Viņam bija tikai Dieva žēlastība, apustuliskā drosme, Jēzus Kristus atklāsme un Kunga dāvātā pestīšana.”

Francisks pievēršas savai stundai

"Kad es to lasu, es iedomājos par sevi, jo esmu bīskaps un man būs jāatvadās", teica pāvests.

“Es lūdzu no Kunga žēlastību šādi atvadīties. Pārbaudot savu sirdsapziņu, es neiziešu uzvarētājs kā Pāvils, bet Kungs ir labs, Viņš ir žēlsirdīgs. Šeit es domāju par visiem bīskapiem. Lai Kungs mums visiem dod žēlastību prast šādi atvadīties, prast atvadīties tādā pašā garā, ar tādu pašu spēku, ar tādu pašu mīlestību uz Jēzu Kristu un ar tādu pašu paļāvību uz Svēto Garu.”

Tavs ieguldījums lielajā misijā: atbalsti mūs, lai pāvesta vārds tiktu ienests katrā mājā

15 maijs 2018, 14:22

Meklēt