Cerca

Vatican News
Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā  (Vatican Media)

Dieva Vārds veicina augšanu

Kristietis ar "samaitātu sirdi". Ko tas nozīmē? Par to pāvests runāja ceturtdienas, 17. janvāra, rīta Svētās Mises homīlijā. Viņš norādīja uz risku, kādam ir pakļauts tas, kura sirds ir samaitāta vai nocietināta, un aicināja mūs uzdot sev jautājumu, kā ir ar mūsu sirdi. Vai mana sirds nav nocietināta?

Jānis Evertovskis – Vatikāns

"Raugieties, brāļi, lai kādā no jums nebūtu ne­ticības ļaunās sirds, kas aizved prom no dzīvā Dieva", lasām šodienas pirmajā lasījumā (sal. Ebr 3, 7-14). Francisks atzina, ka tas ir nopietns vēstījums un "brīdinājums", tāpēc ka katrs ticīgais, tai skaitā, garīdznieks ir pakļauts samaitāšanās riskam. Skaidrojot šo apustuļa Pāvila pamudinājumu, Svētais tēvs izmantoja trīs atslēgas vārdus: nocietināšanās, stūrgalvība un vilinājums.

Nocietināta sirds ir aizslēgta sirds, kas nevēlas augt un ietur aizsardzības pozīcijas. Tā var nocietināties dažādu faktoru ietekmē, tai skaitā, piemēram, piedzīvojot stipras sāpes – norādīja pāvests. Tas, kurš dzīvo ar nocietinātu sirdi, ir mazdūšīgs. Tā jau ir samaitātība. Mazdūšīgi kristieši ir tādi kristieši, kuriem trūkst drosmes dzīvot.

“Mēs varētu uzdot sev jautājumu: Vai mana sirds nav nocietināta? Vai tā nav aizslēgta? Vai ļauju tai augt? Vai es nebaidos, lai tā paplašinās? Mēs varam augt, tikai ejot cauri pārbaudījumiem un grūtībām. Mēs iekšēji augam tāpat kā no mazotnes augam fiziski. Mēs mācāmies staigāt, krizdami. Augšana nenotiek bez grūtībām. Nocietināšanās ir tā pati noslēgtība. Kas tad ir šie nocietinātie ļaudis? Tie ir mazdūšīgie. Kristieša mazdūšība ir kaut kas briesmīgs. Viņam trūkst drosmes dzīvot. Viņš noslēdzas. Viņš ir mazdūšīgs.”

Pieskaroties otrajam atslēgas vārdam, Francisks norādīja uz to, ko var saukt par "garīgi neapgraizītu" sirdi. Stūrgalvīgs cilvēks izrāda sacelšanos un ietiepīgi turas pie sava viedokļa. Viņš nav atvērts Svētajam Garam. Stūrgalvīgie kristieši ir augstprātīgi un iedomīgi. Viņi ir ideologi. Ideoloģija ir nekas cits kā stūrgalvība. Kā ir ar mani? Vai es neesmu ietiepīgs? Vai protu ieklausīties citos cilvēkos? Ja manas domas atšķiras no citu domām, vai spēju to mierīgi pateikt? Vai protu veidot dialogu? Stūrgalvīgie ļaudis neielaižas dialogā. Viņi aizstāvas ar idejām. Ideoloģijas nodara lielu ļaunumu Dieva tautai, tāpēc ka tiek aizslēgtas durvis Svētā Gara darbībai. Ideoloģija ir stūrgalvība. Turpretī, Dieva Vārds, Svētā Gara žēlastība nav ideoloģija. Dieva Vārds ir dzīvība, kas veicina augšanu un palīdz vienmēr iet uz priekšu. Pateicoties Dieva Vārdam, mūsu sirds atveras Svētā Gara mājieniem, laika zīmēm – sacīja pāvests.

Lai pasargātu sevi no samaitātības, pāvests aicināja pārdomāt vēl vienu vārdu: vilinājums uz grēku jeb kārdinājums. "Lielais kārdinātājs" ir velns. Viņš ir "liels teologs", bet ir naidīgs un viņam nav ticības – paskaidroja Francisks. Velns grib dominēt pār mūsu sirdi un viņš zina, kā to darīt. Samaitāta sirds ir tāda sirds, kas ļaujas vilinājumam, savukārt vilinājums cilvēku noved pie stūrgalvības, noslēgšanās un citām lietām.

Kas attiecas uz vilinājumu, tu, vai nu atgriezies un izmaini savu dzīvi, vai arī meklē kompromisus, sperot mazu soli te uz vienu, te uz otru pusi – sacīja pāvests. Kristieši, kuri dzīvo kompromisos, dzīvo dubultu dzīvi. Viņi ir remdeni kristieši. Kungs mums atklāj pareizo ceļu vai nu caur baušļiem, vai caur Svētā Gara iedvesmām, bet mums dažreiz kaut kas tik ļoti iepatīkas, ka mēģinām "šaut divus zaķus" un dzīvojam dubultu dzīvi.

Homīlijas noslēgumā Svētais tēvs lūdzās, lai Kungs mūs apgaismo un pasargā no sirds samaitātības. Sirds nocietināšanās noved pie mazdūšības – viņš atgādināja. Stūrgalvības rezultāts ir sacelšanās un iekrišana ideoloģijās, bet kārdinājumiem padevusies sirds kļūst par verdzeni, mēs vairs nedzīvojam kā īsti kristieši, mēs dzīvojam dubultu dzīvi.

17 janvāris 2019, 14:39
Lasīt visu >