Donalds Tramps un Amerikas sūtība pasaulē
Alessandro Džizoti - Vatikāns
Apcerot kontekstu, kādā amata pienākumus sāk pildīt ASV prezidents Donalds Tramps, žurnālists analizē trauksmainos brīžus, kas iezīmēja XXI gadsimta sākumu, to skaitā “neiedomājamo” uzbrukumu Dvīņu torņiem Ņujorkā, kas lika sāpīgi pamosties tiem, kuri bija iedomājušies, ka pasaulē nu valdīs stabilitātes ēra liberālās ekonomikas garā.
Šajos vairāk nekā 30 gados kopš vēsturiskās dienas, kurā līdz ar mūri sagruva arī viena no totalitārākajām nebrīves sistēmām vēsturē, cilvēce iepazina aizvien lielāku skaitu konfliktu, kuri no lokāliem pārauga reģionālos, kamēr pieņēma draudošo profilu, ko pāvests Francisks jau vairākus gadus sauc par “fragmentāro trešo pasaules karu”. Tātad, dramatiskā vēsture nav vis beigusies, bet tā pieņem aizvien jaunus apmērus.
Šajā gadsimta ceturksnī, kas pāvesta vārdiem runājot, iezīmē “laikmeta pārmaiņas” vairāk nekā “pārmaiņu laikmetu”, ir pārveidojušās arī planētas ekonomiskās, politiskās un militārās lielvaras. Šodien dzīvojam multipolārā pasaulē, kas sarežģītākus un mazāk lineārus padara centienus panākt vienošanos, jo īpaši krīzes situācijās. Un tomēr, šī ir pasaule, kurā dzīvojam, un realitāte visiem līderiem, jo īpaši tiem, kam pieder lielāka vara, prasa apzināties, ka mūslaiku lielajiem izaicinājumiem ir jāstājas pretī ar jaunām paradigmām, ar to radošumu, kas atsakās no “tā ir darīts vienmēr” attieksmes.
Tieši šādā vēsturiskā kontekstā šo pirmdien zvērestu sargāt Amerikas Savienoto Valstu Konstitūciju un kalpot amerikāņu tautai otro reizi savā dzīvē nodeva prezidents Donalds Tramps. Tas bija plaši atspoguļots notikums ar daudziem vēl nepieredzētiem aspektiem, kurš tika uzlūkots ar cerību un arī raizēm, jo pat tādā pasaulē, kur vairs nepastāv tikai viena lielvara vien, Amerikas Savienotās Valstis joprojām var iespaidot starptautisko politiku un ekonomiku.
Prezidents Tramps vairākkārt ir apgalvojis, ka viņš darīs visu, lai izbeigtu karu Ukrainā. Bez tam, viņš ir deklarējis, ka viņa vadībā ASV vairs netiks iesaistītas nevienā jaunā konfliktā. Pasaule vēro, kāda būs viņa attieksme starptautisko organismu priekšā. Imigrācija, vides aizsardzība, ekonomiskā attīstība, kuru arvien vairāk ietekmē tehnoloģijas, ir galvenie temati, par kuriem interesēsies un Baltā nama 47. iemītnieka attieksmi ar lielu uzmanību vēros ne tikai amerikāņu tauta, bet visa starptautiskā kopiena.
Vēsturiski Amerikas Savienotās Valstis sevi vislabāk ir apliecinājušas tad, kad tās ir atvērušās pasaulei un kopā ar saviem sabiedrotajiem ir izveidojušas sistēmu, kas ir garantējusi brīvību, ekonomisko attīstību un cilvēktiesību progresu. Arī Apvienotās Nācijas savā būtībā ir “amerikāņu izgudrojums”. Šī atvērtība ir nākusi gan no republikāņu, gan demokrātu puses. Tāpēc, Amerika, kas domā tikai par sevi vien, nonāktu dziļās pretrunās.
Prezidents Tramps ir aicināts strādāt, lai pārvarētu šķelšanos un polarizāciju, kas jau vairākus gadus raksturo amerikāņu politisko dzīvi un kuras viena no bēdīgākajām izpausmēm ir bijis uzbrukums Kapitolijam 2021. gada 6. janvārī. Tas ir arī viens no visbēdīgākajiem notikumiem nācijas vēsturē. Bez šaubām, prezidentu Trampu un jauno administrāciju gaida smags uzdevums, tomēr to būs nepieciešams risināt, jo Amerikas “nevienotās” valstis nozīmētu lielas briesmas jau tā saplosītajai un fragmentētajai pasaulei.
Pirms 10 gadiem pāvests Francisks – pirmais pāvests, kas ir nācis no Amerikas, vērsās pie ASV Kongresa ar uzrunu, kurā uzsvēra amerikāņu nācijas fundamentālās vērtības. Iepazīties ar šīs uzrunas tekstu būtu derīgi arī prezidentam Trampam un viceprezidentam Vensam. Toreiz, šīs vairākkārt aplaudētās uzrunas laikā tika norādīts uz četru izcilu amerikāņu figūrām kā polārzvaigznēm, kuras arī šajā nemierīgajā laikā var palīdzēt atrast pareizo virzienu tiem, kuri ir aicināti veikt politiski atbildīgus pienākumus.
“Nāciju var uzskatīt par lielu tik lielā mērā,” teica pāvests, “kādā tā aizsargā brīvību, kā to darīja Linkolns; kādā veicina kultūru, kas cilvēkiem ļauj “sapņot” par pilnvērtīgām tiesībām visiem saviem brāļiem un māsām, kā to centās darīt Mārtiņš Luters Kings; kādā cīnās par taisnību un aizstāv apspiestos, kā ar savu nenogurstošo darbu darīja Doroteja Deja, un kādā, pateicoties ticībai, kas kļūst par dialogu un sēj mieru, savā kontemplatīvajā stilā sludināja Tomass Mērtons.” Tās ir vērtības, kas Ameriku ir darījušas lielu un kāda tā ir vajadzīga mūsdienu pasaulei.
Tulkoja un publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte